| Source | Target | | Elukutse alusel koostatud statistika tulemused jagatakse järgmiselt: teadlased ning muud teadus- ja arendustöötajad. | Statistikas rezultāti pēc profesijas ir iedalāmi “pētniekos” un “citā pētniecības un attīstības palīgpersonālā”. | | Kvalifikatsiooni alusel koostatud statistika tulemused jagatakse järgmiselt: doktorikraad (ISCED 2011 aste 8), muud teaduskraadid ja kolmanda taseme haridust tõendavad diplomid (ISCED 2011 astmed 5, 6 ja 7) ning muu kvalifikatsioon. | Statistikas rezultāti pēc kvalifikācijas iedalāmi “doktora grāda ieguvējos (ISCED 2011, 8. līmenis)”, “citu akadēmisko grādu un citu augstākās izglītības diplomu ieguvējos (ISCED 2011, 5., 6. un 7. līmenis)” un “citā kvalifikācijā”. | | Peamise teadusvaldkonna alusel koostatud statistika tulemused jagatakse järgmiselt: loodusteadused, inseneriteadused ja tehnoloogia, arstiteadus, põllumajandusteadus, sotsiaalteadus ja humanitaarteadused. | Statistikas rezultāti pēc zinātnes pamatnozares iedalāmi “dabas zinātnēs”, “inženierzinātnēs un tehnoloģijā”, “medicīnas zinātnēs”, “lauksaimniecības zinātnēs”, “sociālajās zinātnēs” un “humanitārajās zinātnēs”. | | Suurusklassi alusel koostatud statistika tulemused jagatakse järgmisteks suurusklassideks: 0 töötajat, 1–9 töötajat, 10–49 töötajat, 50–249 töötajat, 250–499 töötajat, 500 ja rohkem töötajat. | Statistikas rezultāti pēc lieluma klases iedalāmi šādās lieluma klasēs – “0 darbinieki”, “1–9 darbinieki”, “10–49 darbinieki”, “50–249 darbinieki”, “250–499 darbinieki”, “500 un vairāk darbinieki”. | | Rahaliste vahendite päritolu alusel koostatud statistika tulemused jagatakse järgmiselt: ettevõtlussektor, valitsussektor, mittetulundussektor, kõrgharidussektor ja välismaa. | Statistikas rezultāti pēc līdzekļu avota iedalāmi “uzņēmējdarbības sektorā”, “valsts sektorā”, “privātajā bezpeļņas sektorā”, “augstāko mācību iestāžu sektorā” un “ārvalstu”. | | Kategooria „välismaa” jagatakse järgmisteks osadeks: välismaa ettevõtted, Euroopa Komisjon, rahvusvahelised organisatsioonid ja muud allikad. | “Ārvalstu” kategorija tālāk iedalāma šādi – “ārvalstu uzņēmumi”, “Eiropas Komisija”, “starptautiskās organizācijas” un “citi avoti”. | | Kategooria „välismaa ettevõtted” jagatakse osadeks „välismaa ettevõtted samas rühmas” ja „muud välismaa ettevõtted”. | Uzņēmējdarbības sektora kategorija “ārvalstu uzņēmumi” tālāk iedalāma “vienas grupas ārvalstu uzņēmumi” un “citi ārvalstu uzņēmumi”. | | Statistika tulemused teadus- ja arendustegevuse liigi alusel jagatakse alusuuringuteks, rakendusuuringuteks ja eksperimentaalarenduseks. | Statistikas rezultāti pēc pētniecības un attīstības veida iedalāmi “fundamentālajos pētījumos”, “lietišķajos pētījumos” un “eksperimentālajā attīstībā”. | | Kululiikide alusel koostatud statistika tulemused jagatakse jooksvateks kuludeks (tööjõukulud ja muud kulud) ning kapitalikuludeks. | Statistikas rezultāti pēc izmaksu veida iedalāmi “kārtējās izmaksās (darbaspēka izmaksās un citās izmaksās)” un “kapitālizdevumos”. | | Sotsiaalmajandusliku eesmärgi alusel koostatud statistika tulemused jagatakse vastavalt analüüsi ja teadusprogrammide ja eelarvete võrdluse (NABS) loetelule peatüki tasandil. | Statistikas rezultāti pēc sociāli ekonomiskā mērķa iedalāmi atbilstīgi nomenklatūrai attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS) nodaļu līmenī. | | Statistika tulemused vanuserühma järgi jaotatakse järgmisteks vanuseklassideks (aastates): kuni 25, 25–34, 35–44, 45–54, 55–64, 65 ja vanemad. | Statistikas rezultāti pēc vecuma grupas iedalāmi šādās vecuma klasēs (gados) – “līdz 25”, “25–34”, “35–44”, “45–54”, “55–64”, “65 un vecāki”. | | Statistika tulemused kodakondsuse järgi jagatakse järgmisteks kategooriateks: riigi kodakondsus, muude ELi liikmesriikide kodakondsus, muude Euroopa riikide kodakondsus, Põhja-Ameerika riikide kodakondsus, Kesk- ja Lõuna-Ameerika riikide kodakondsus; Aasia riikide kodakondsus, Aafrika riikide kodakondsus, muu riigi kodakondsus. | Statistikas rezultāti pēc pilsonības iedalāmi šādās kategorijās – “valsts pilsonība”, “citu ES dalībvalstu pilsonība”, “citu Eiropas valstu pilsonība”, “Ziemeļamerikas pilsonība”, “Centrālās un Dienvidamerikas pilsonība”, “Āzijas pilsonība”, “Āfrikas pilsonība”, “cita pilsonība”. | | Põhitegevusala alusel ja tootevaldkonna alusel koostatud statistika tulemused (NACE Rev. 2) jagatakse järgmisteks NACE Rev. 2 osadeks, gruppideks ja kogumiteks: | Statistikas rezultāti pēc galvenās saimnieciskās darbības veida un produktu jomas (NACE 2. red.) iedalāmi šādās NACE 2. red. sekcijās, grupās, klasēs un summārajos rādītājos: | | „01, 02, 03”, „05, 06, 07, 08, 09”, „10–33”, „10, 11, 12”, „10, 11”, „12”, „13, 14, 15”, „13”, „14”, „15”, „16, 17, 18”, „16”, „17”, „18”, „19”, „20”, „21”, „22”, „23”, „24”, „25, 26, 27, 28, 29, 30”, „25”, „25.4”, „26”, „26.1”, „26.2”, „26.3”, „26.4”, „26.5”, „26.6”, „26.7”, „27”, „28”, „29”, „30”, „30.1”, „30.2”, „30.3”, „30.4”, „31”, „32”, „32.5”, „33”, „35, 36, 37, 38, 39”, „35, 36”, „37, 38, 39”, „41, 42, 43”, „45, 46, 47, 49, 50, 51, 52, 53, 55, 56, 58, 59, 60, 61, 62, 63, 64, 65, 66, 68, 69, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 77, 78, 79, 80, 81, 82”, „45, 46, 47”, „49, 50, 51, 52, 53”, „55, 56”, „58, 59, 60, 61, 62, 63”, „61”, „62”, „63”, „64, 65, 66”, „68”, „69, 70, 71, 72, 73, 74, 75”, „71”, „72”, „72.1”, „72.2”, „77, 78, 79, 80, 81, 82”, „84, 85”, „86, 87, 88”, „86”, „87, 88”, „90, 91, 92, 93”, „94, 95, 96, 97, 98, 99”, „01–99”. | “01, 02, 03”, “05, 06, 07, 08, 09”, “10 to 33”, “10, 11, 12”, “10, 11”, “12”, “13, 14, 15”, “13”, “14”, “15”, “16, 17, 18”, “16”, “17”, “18”, “19”, “20”, “21”, “22”, “23”, “24”, “25, 26, 27, 28, 29, 30”, “25”, “25.4”, “26”, “26.1”, “26.2”, “26.3”, “26.4”, “26.5”, “26.6”, “26.7”, “27”, “28”, “29”, “30”, “30.1”, “30.2”, “30.3”, “30.4”, “31”, “32”, “32.5”, “33”, “35, 36, 37, 38, 39”“35, 36”, “37, 38, 39”, “41, 42, 43”, “45, 46, 47, 49, 50, 51, 52, 53, 55, 56, 58, 59, 60, 61, 62, 63, 64, 65, 66, 68, 69, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 77, 78, 79, 80, 81, 82”, “45, 46, 47”, “49, 50, 51, 52, 53”, “55, 56”, “58,59, 60, 61, 62, 63”, “61”, “62”, “63”, “64, 65, 66”, “68”, “69, 70, 71, 72, 73, 74, 75”, “71”, “72”, “72.1”, “72.2”, “77, 78, 79, 80, 81, 82”, “84, 85”, “86, 87, 88”, “86”, “87, 88”, “90, 91, 92, 93”, “94, 95, 96, 97, 98, 99”, “01 līdz 99”. | | Selles jaos määratletud statistikaga seonduvad mõisted ja määratlused on sätestatud Frascati käsiraamatus. | Jēdzieni un definīcijas saistībā ar šajā sadaļā noteikto statistiku ir paredzētas Fraskati rokasgrāmatā. | | Vabatahtlikkuse alusel teevad komisjon ja/või liikmesriigid prooviuuringuid täiendavate muutujate ning teadus- ja arendustegevuse statistika jaotuste kohta, et tugevdada teadus- ja arendustegevuse poliitika kujundamise teaduslikke aluseid. | Komisija un/vai dalībvalstis brīvprātīgi veiks ievadpētījumus par pētniecības un attīstības statistikas papildu mainīgajiem lielumiem un iedalījumu, lai nostiprinātu zinātnisko bāzi pētniecības un attīstības politikas veidošanai. | | Nimetatud prooviuuringute eesmärk on hinnata andmete kogumise asjakohasust ja võimalikkust, võttes arvesse andmete kättesaadavusest tulenevat eelist võrreldes nende kogumisega seotud kulutuste ja ettevõtete koormusega. | Ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu ieguves lietderību un iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst no datu pieejamības saistībā ar datu vākšanas izmaksām un uzņēmuma slogu. | | Prooviuuringute teemad otsustatakse tihedas koostöös liikmesriikidega. | Par šā ievadpētījuma tematiem lems ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. | | jagu | 2. sadaļa | | Teadus- ja arendustegevuse alaste valitsuse eelarveeraldiste või teadus- ja arendustegevuse kulude statistika | Statistika par valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai (GBAORD) | | Koostada tuleb järgmine statistika: | Apkopo šādu statistiku: | | Valitsuse assigneeringud teadus- ja arendustegevusele esialgses eelarves (parlamendi poolt eelarveaasta alguses heaks kiidetud eelarves) | Valsts budžeta apropriācijas vai izdevumi pētniecībai un attīstībai budžeta projektā (kā apstiprinājis Parlaments budžeta gada sākumā) | | Valitsuse assigneeringud teadus- ja arendustegevusele lõplikus eelarves (muudetud eelarves, mis on heaks kiidetud eelarveaastal) | Valsts budžeta apropriācijas galīgajā budžetā (budžeta gada laikā pārskatītais un apstiprinātais budžets) | | Avaliku sektori finantseering riikidevaheliselt koordineeritud teadus- ja arendustegevusele | Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētiem pētījumiem un attīstībai | | Kõik muutujad esitatakse kord aastas. | Par visiem mainīgajiem lielumiem ziņo katru gadu. | | Esimene vaatlusaasta, mille kohta statistika koostatakse, on kalendriaasta 2012. | Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo statistiku, ir 2012. kalendārais gads. | | Tulemused esitatakse kuue kuu jooksul vaatlusperioodi kalendriaasta lõpust muutuja 21.0 kohta (sealhulgas kõik jaotused) ja 12 kuu jooksul muutujate 21.1 ja 22.0 kohta (sealhulgas kõik jaotused). | Rezultātus par mainīgo lielumu 21.0 (pēc visiem iedalījumiem) nosūta sešu mēnešu laikā no pārskata perioda kalendārā gada beigām, bet par mainīgajiem lielumiem 21.1 un 22.0 (pēc visiem iedalījumiem) – divpadsmit mēnešu laikā. | | Statistika tulemused, mis on koostatud muutujate 21.0 ja 21.1 kohta, jagatakse vastavalt analüüsi ja teadusprogrammide ja eelarvete võrdluse (NABS 2007) loetelule peatüki tasandil. | Statistikas rezultāti, kas apkopoti par mainīgajiem lielumiem 21.0un 21.1, ir iedalāmi saskaņā ar nomenklatūru attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS 2007) nodaļu līmenī. | | Muutuja 21.1 kohta koostatud statistika tulemused jagatakse järgmiselt: | Rezultāti, kas apkopoti mainīgajam lielumam 21.1, ir iedalāmi šādi: | | vastavalt analüüsi ja teadusprogrammide ja eelarvete võrdluse (NABS 2007) loetelule alampeatüki tasandil – ei ole kohustuslik; | saskaņā ar nomenklatūru attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS 2007) apakšnodaļu līmenī – pēc izvēles; | | projektipõhiseks rahastamiseks ja institutsiooniliseks rahastamiseks – ei ole kohustuslik. | “projekta finansējums” un “institucionālais finansējums” – pēc izvēles. | | Muutuja 22.0 kohta koostatud statistika tulemused jagatakse järgmiselt: riiklikud osamaksed piiriülestele avalik-õiguslikele teadus- ja arendustegevusega tegelejatele, riiklikud osamaksed üleeuroopalistesse avalik-õiguslikesse teadus- ja arendusprogrammidesse ning riiklikud osamaksed kahe- või mitmepoolsetesse avalik-õiguslikesse teadus- ja arendusprogrammidesse, mis on välja töötatud liikmesriikide valitsuste vahel (ning koos kandidaatriikide ja EFTA riikidega). | Rezultāti statistikai, kas apkopota mainīgajam lielumam 22.0, iedalāmi “valsts iemaksas transnacionāliem publiskiem pētniecības un attīstības veicējiem”, “valsts iemaksas Eiropas mēroga transnacionālām publiskām pētniecības un attīstības programmām” un “valsts iemaksas divpusējām vai daudzpusējām publiskām pētniecības un attīstības programmām, kas izveidotas starp dalībvalstu valdībām (un ar kandidātvalstīm un EBTA valstīm)”. | | Selles jaos määratletud statistikaga seonduvad mõisted ja määratlused on sätestatud Frascati käsiraamatus või muudes ühtlustatud standardites. | Jēdzieni un definīcijas saistībā ar šajā sadaļā noteikto statistiku ir paredzētas Fraskati rokasgrāmatā vai citos saskaņotos standartos. | | jagu | 3. sadaļa | | Muu teadust ja tehnoloogiat käsitlev statistika | Cita statistika par zinātni un tehnoloģiju | | Töö, mis on seotud teadust ja tehnoloogiat käsitleva statistika muude valdkondadega, viitab täpsemalt järgmistele tegevusaladele: | Darbs saistībā ar citām zinātnes un tehnoloģijas statistikas jomām jo īpaši attiecas uz šādām jomām: | | teaduse ja tehnoloogia inimressursse käsitlev statistika (sealhulgas soo ja liikuvuse statistika) (HRST): laiahaardelise HRST-statistika raamistiku arendamine ja rakendamine peamiselt olemasolevate riiklike ja rahvusvaheliste andmebaaside tõhusama kasutamise abil (sealhulgas Euroopa statistikasüsteemides). | statistika par zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem (tostarp statistika pēc dzimumiem un mobilitātes) (HRST) – vispārējas sistēmas izstrāde un īstenošana statistikā par HRST, galvenokārt vēl efektīvāk izmantojot esošos valsts un starptautisko datu avotus (arī Eiropas statistikas sistēmā). | | Erilist tähelepanu tuleb pöörata soolistele aspektidele; | Īpaša uzmanība pievēršama dzimuma aspektiem; | | patendistatistika: laiahaardelise patendistatistika raamistiku arendamine ja rakendamine regulaarse rahvusvahelise ja riikliku patendistatistika koostamise ja näitajate abil, mis põhinevad riiklikes ja rahvusvahelistes patendiametites olemasolevatel andmetel; | statistika par patentiem – vispārējas sistēmas izstrāde un ieviešana statistikā par patentiem, regulāri sagatavojot statistiku un rādītājus par starptautiskajiem un valstu patentiem, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama valstu un starptautiskos patentu birojos; | | kõrgtehnoloogiliste tööstusharude ja teadmistepõhiste teenuste statistika: kõrgtehnoloogiatööstuse ja teadmistepõhiste teenuste statistika laiahaardelise raamistiku arendamine ja rakendamine peamiselt olemasolevate riiklike ja rahvusvaheliste andmebaaside tõhusama kasutamise abil (sealhulgas Euroopa statistikasüsteemis). | statistika par augstās tehnoloģijas rūpniecību un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem – vispārējas sistēmas izstrāde un ieviešana statistikā par augstās tehnoloģijas rūpniecību un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, galvenokārt vēl efektīvāk izmantojot esošos valstu un starptautiskos datu avotus (arī Eiropas statistikas sistēmā). | | See töö hõlmab ka tegevuste ja toodete määratlemist ja klassifitseerimist, nende tegevusalade majandustegevuse mõõtmist ja nende panust majanduse kui terviku toimimisse; | Šis darbs ietver arī darbību un produktu noteikšanu un klasificēšanu, šo darbību ekonomisko rezultātu mērījumu un to ieguldījumu ekonomikā kopumā; | | muu teadust ja tehnoloogiat käsitlev statistika: täiendav arendus- ja rakendamistöö on seotud muu hulgas statistikaga, mis käsitleb biotehnoloogiat, nanotehnoloogiat või muid valdkondi, kus teadus ja tehnoloogia mängivad olulist rolli Euroopa Liidu prioriteetide (näiteks tervishoid, julgeolek, keskkond ja kliimamuutused) saavutamisel. | cita statistika par zinātni un tehnoloģiju – papildu attīstības un ieviešanas darbs ir saistīts, cita starpā, ar statistiku par biotehnoloģiju, nanotehnoloģiju vai citām jomām, kurās zinātnei un tehnoloģijai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības prioritāšu sasniegšanā (piemēram, veselības, drošības, vides un klimata pārmaiņu jomas). | | Käesolevas jaos nimetatud valdkondade kohta saadakse vajalikud andmed enamasti olemasolevast statistikast või muudest teabeallikatest (näiteks sotsiaal- või majandusvaldkonna statistika). | Attiecībā uz šajā sadaļā uzskaitītajām jomām nepieciešamie dati galvenokārt tiks vākti, izmantojot esošos statistikas vai citus datu avotus (piemēram, sociālās vai ekonomiskās statistikas jomā). | | ELT L 393, 30.12.2006, lk 1. | OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp. | | EÜT L 76, 30.3.1993, lk 1. | OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. | | II LISA | II PIELIKUMS | | INNOVATSIOONI KÄSITLEV STATISTIKA | INOVĀCIJAS STATISTIKA | | Punktis 2 loetletud statistika koostamiseks kasutatakse statistilist ühikut „ettevõte”. | 2. sadaļā minētās statistikas apkopošanā izmantojamā statistikas vienība ir uzņēmums. | | Statistiliste üksuste määratlused (ettevõte) on sätestatud määruses (EMÜ) nr 696/93. | Izmantojamās statistikas vienības definīcija (“uzņēmums”) ir saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 696/93 noteikto definīciju. | | Liikmesriigid koostavad innovatsiooni käsitleva ühenduse statistika järgmiselt: | Dalībvalstis apkopo šādu inovācijas statistiku: | | Muutuja | Mainīgais lielums | | Innovatiivsete ettevõtete arv | Inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu skaits | | Absoluutväärtus ja % kõigist ettevõtetest | Absolūtā izteiksmē un % no visiem uzņēmumiem | | Innovatiivsete ettevõtete arv, kes on turule toonud uusi või märkimisväärselt parandatud, turul või ettevõttes uudseid tooteid | To inovatīvo uzņēmumu skaits, kas ieviesuši jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, kuri ir jauni tirgū/jauni uzņēmumā | | Absoluutväärtus, % kõigist ettevõtetest ja % kõigist innovatiivsetest ettevõtetest | Absolūtā izteiksmē, % no visiem uzņēmumiem un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem | | Innovatiivse tegevuse käive seoses uute või märkimisväärselt parandatud, turul uudsete toodetega | Apgrozījums, ko nodrošina inovācija saistībā ar jauniem vai būtiski uzlabotiem produktiem, kas ir jauni produkti tirgū | | Absoluutväärtus, % kogukäibest ja % innovatiivsete ettevõtete käibest | Absolūtā izteiksmē, % no kopējā apgrozījuma un % no inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu kopējā apgrozījuma | | Innovatiivse tegevuse käive seoses uute või märkimisväärselt parandatud ja ettevõtte jaoks uute, kuid turul tuntud toodetega | Apgrozījums, ko nodrošina inovācija saistībā ar jauniem vai būtiski uzlabotiem produktiem, kas ir jauni produkti uzņēmumā, bet ne tirgū | | Innovatsioonialast koostööd tegevate innovatiivsete ettevõtete arv | To inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu skaits, kas ir iesaistīti sadarbībā inovācijas jomā | | Absoluutväärtus ja % innovatiivsetestettevõtetest | Absolūtā izteiksmē un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem |
Want to see more? Purchase TTMEM.com full membership
|
