| Source | Target | | Suuniste see peatükk vastab komisjoni teatisele ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta (EÜT C 209, 10.7.1997, lk 3); kättesaadav ka aadressil: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ | Šis pamatnostādņu punkts atbilst Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (OV C 209, 10.7.1997., 3. lpp.), kas pieejams arī šādā tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ |
| Komisjoni 30.1.2008 otsus riigiabi kohta C 35/06, ELT L 126, 14.5.2008, lk 3. | Komisijas 2008. gada 30. janvāra lēmums lietā C 35/06, OV L 126, 14.5.2008. 3.lpp. |
| Kättesaadav aadressil: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ | Pieejamas tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ |
| Riigiabi suuniste (ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta) punkt 2.2 vastab komisjoni teatisele ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta (EÜT C 209, 10.7.1997, lk 3). | 2.2. punkts Valsts atbalsta pamatnostādnēs par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas, atbilst Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (OV C 209, 10.7.1997., 3. lpp.). |
| Komisjoni 30.1.2008 otsus riigiabi kohta C 35/06, ELT L 126, 14.5.2008, lk 3, punkt 59. | Komisijas 2008. gada 30. janvāra lēmums lietā C 35/06, OV L 126/3, 14.5.2008., 59. punkts. |
| Kohtuasi T-244/08 Konsum Nord vs. komisjon, 13. detsembri 2011. aasta otsus, ei ole veel avaldatud. | Lieta T-244/08 Konsum Nord pret Komisiju, 2011. gada 13. decembra spriedums, vēl nav publicēts. |
| Kohtuasi T-244/08 Konsum Nord vs. komisjon, punktid 72–76. | Lieta T-244/08 Konsum Nord pret Komisiju, 72.-76. punkts. |
| Kohtuasi T-244/08 Konsum Nord vs. komisjon, punkt 73. | Lieta T-244/08 Konsum Nord pret Komisiju, 73. punkts. |
| Järelevalveamet osutas komisjoni otsusele C35/2006 [26], milles käsitleti Åre omavalitsuse maamüüki Rootsis, kus omavalitsus oli saanud kinnistule kõrgema konkureeriva pakkumise.Peale selle väljendas järelevalveamet kahtlust, kas maa müüki võiks pidada EMP lepinguga kooskõlas olevaks, eriti vastavalt EMP lepingu artikli 61 lõike 3 punktile c. | Iestāde Komisijai norādīja uz lēmumu C35/2006 [26], kurā izskatīta Zviedrijā esošās Ores pašvaldības veiktā zemes pārdošana, kur pašvaldība bija saņēmusi augstākas cenas piedāvājumu par īpašumu.Turklāt Iestāde pauda bažas par to, vai šo zemes pārdošanu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma noteikumiem, jo īpaši pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
| 5 Norra ametiasutuste märkused | Norvēģijas iestāžu apsvērumi |
| 3. detsembri 2010. aasta kirjas [27]osutavad Norra ametiasutused järelevalveametile suunatud 9. septembri 2008. aasta kirjale [28]. | Norvēģijas iestādes 2010. gada 3. decembra vēstulē [27]atsaucas uz Iestādei adresēto 2008. gada 9. septembra vēstuli [28]. |
| 9. septembri 2008. aasta kirjas väidavad Norra ametiasutused, et suuniste punktis 2.2 kirjeldatud menetlust on järgitud ja seega ei hõlma tehing riigiabi. | Norvēģijas iestādes 2008. gada 9. septembra vēstulē norādīja, ka pamatnostādņu 2.2. punktā aprakstītā procedūra ir ievērota un tādējādi darījums neietver nekādu valsts atbalstu. |
| Veel väidavad Norra ametiasutused, et eksperdihinnangud saadi enne mis tahes müügiläbirääkimisi SDOga ning et aruanded kajastavad kinnistu turuhinda. | Turklāt Norvēģijas iestādes apgalvo, ka ekspertu novērtējumi tika saņemti pirms pārdošanas sarunu sākšanas ar SDO un ka ziņojumos ir norādīta īpašuma tirgus cena. |
| Lisaks esitasid Norra ametiasutused Oppdali omavalitsuse koostatud ülevaate, milles näidati, et kinnistu hind on kõrgeim hind, mida omavalitsuse teada on selles piirkonnas ruutmeetri eest makstud. | Turklāt Norvēģijas iestādes iesniedza Oppdālas pašvaldības sagatavotu pārskatu, kurā norādīts, ka īpašuma cena ir augstākā pašvaldībai zināmā cena par kvadrātmetru šajā reģionā. |
| Peale selle väidavad Norra ametiasutused, et turuhind peaks kajastama hinda, mida tavaostja oleks valmis kinnistu eest maksma, jättes välja erihuvidega ostjad. | Norvēģijas iestādes apgalvo, ka tirgus cenai būtu jāatspoguļo vērtība, ko parasts pircējs būtu gatavs maksāt par šo īpašumu, neņemot vērā pircējus ar īpašām interesēm. |
| Hindamised viidi läbi 2008. aasta juulis, vastavalt 7. ja 9. juulil. | Tie tika īstenoti attiecīgi 2008. gada 7. un 9. jūlijā. |
| Kuigi SDO näitas kinnistu vastu huvi üles 2007. aasta veebruaris ja hiljem samal aastal andis märku huvist osta kinnistu, ei ole Norra ametiasutused andnud eelisostuõigust ning kirjavahetuses ei ole viidatud võimalusele, et enne mõlema eksperdi hindamise lõpetamist oleks müügiläbirääkimised lõpetatud või oleks kokku lepitud ostuhinnas. | Lai gan SDO 2007. gada februārī uzrādīja interesi par īpašumu un vēlāk tajā pašā gadā pauda interesi par īpašuma iegādi, Norvēģijas iestādes nedeva iespēju iegādāties īpašumu, un Norvēģijas iestāžu iesniegtajā sarakstē nav nekādu norāžu uz to, ka pirms abu ekspertu novērtējumu secinājumu paziņošanas būtu noslēgtas pārdošanas sarunas vai vienošanās par pirkuma cenu. |
| millega elektrienergia tootmine ja hulgimüük Norras vabastatakse Euroopa Parlamendi ja nõukogu direktiivi 2004/17/EÜ (millega kooskõlastatakse vee-, energeetika-, transpordi- ja postiteenuste sektoris tegutsevate ostjate hankemenetlused) kohaldamisest | ar kuru elektroenerģijas ražošanai un vairumtirdzniecībai Norvēģijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
| võttes arvesse Euroopa Majanduspiirkonna lepingut, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, |
| võttes arvesse Euroopa Majanduspiirkonna lepingu XVI lisa punktis 4 osutatud õigusakti, millega sätestatakse riigihankelepingute sõlmimise kord kommunaalteenuste sektoris (Euroopa parlamendi ja nõukogu 31. märtsi 2004. aasta direktiiv 2004/17/EÜ, millega kooskõlastatakse vee-, energeetika-, transpordi- ja postiteenuste sektoris tegutsevate ostjate hankemenetlused [1]) (edaspidi „direktiiv 2004/17/EÜ”), eriti selle artiklit 30, | ņemot vērā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikuma 4. punktā minēto tiesību aktu, ar ko koordinē valsts pasūtījuma līgumus komunālo pakalpojumu nozarē (Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas,transporta un pasta pakalpojumu nozarēs [1]) (“Direktīva 2004/17/EK”), un jo īpaši tās 30. pantu, |
| võttes arvesse EFTA riikide vahelist järelevalveameti ja kohtu asutamise lepingut (edaspidi „järelevalveameti ja kohtu asutamise leping”), eriti selle protokolli 1 artikleid 1 ja 3, | ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 1. protokola 1. un 3. pantu, |
| võttes arvesse ettevõtjate Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS ja Østfold Energi AS (edaspidi „taotlejad”) 24. jaanuaril 2012 järelevalveametile esitatud taotlust, | ņemot vērā prasību, ko Iestādei 2012. gada 24. janvārī iesniedza Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS (“prasītāji”), |
| võttes arvesse EFTA järelevalveameti (edaspidi „järelevalveamet”) 19. aprilli 2012. aasta otsust, millega tehakse riigihangete eest vastutavale liikmele ülesandeks võtta vastu teatavad otsused riigihangete valdkonnas (otsus nr 138/12/COL), | ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (“Iestāde”) 2012. gada 19. aprīļa lēmumu, kas dalībvalstīm paredz īpašu atbildību lēmumu pieņemšanā valsts pasūtījuma līgumu jautājumos (Lēmums Nr. 138/12/COL), |
| olles konsulteerinud EFTA järelevalveametit abistava EFTA riigihangete komiteega | pēc apspriešanās ar EBTA Valsts iepirkumu komiteju, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, |
| jaanuaril 2012 sai järelevalveamet ettevõtjatelt Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS ja Østfold Energi AS direktiivi 2004/17/EÜ artikli 30 lõike 5 kohase taotluse kiita heaks direktiivi 2004/17/EÜ artikli 30 lõike 1 kohaldatavus hüdroelektrienergia tootmise ja hulgimüügi tegevuse suhtes Norras. | 2012. gada 24. janvārī Iestāde no Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu saņēma prasību apstiprināt Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērojamību hidroelektroenerģijas ražošanai un vairumpiegādei Norvēģijā. |
| 17. veebruari 2012. aasta kirjades nõudis järelevalveamet lisateavet nii Norralt (dokument nr 624270) kui ka taotlejalt (dokument nr 624258). | Savās 2012. gada 17. februāra vēstulēs Iestāde pieprasīja papildu informāciju no Norvēģijas (pasākums Nr. 624270) un no prasītājiem (pasākums Nr. 624258). |
| Järelevalveamet sai sellele nõudmisele vastused Norralt 20. märtsi 2012. aasta kirjas ja taotlejatelt 22. märtsi 2012. aasta kirjas. | Uz šo pieprasījumu Iestāde saņēma atbildi 2012. gada 20. marta vēstulē no Norvēģijas un 2012. gada 22. marta vēstulē no prasītājiem. |
| Taotlus, mille esitasid taotlejad, keda tuleb käsitada riigi osalusega äriühingutena direktiivi 2004/17/EÜ tähenduses, käsitleb taotluses kirjeldatud hüdroelektrienergia tootmist ja hulgitarnimist. | Prasītāju, kas Direktīvas 2004/17/EK nozīmē ir publiski uzņēmumi, prasība ir par hidroelektroenerģijas ražošanu un vairumpiegādi, tā kā tas ir aprakstīts prasībā. |
| ÕIGUSRAAMISTIK | TIESISKAIS PAMATS |
| Direktiivi 2004/17/EÜ artikli 30 lõikes 1 on sätestatud, et lepingutele artiklites 3–7 mainitud tegevuse võimaldamiseks ei kohaldata direktiivi 2004/17/EÜ, kui EFTA riigis, kus neid täidetakse, on see tegevus otseselt avatud konkurentsile turgudel, millele juurdepääs ei ole piiratud. | Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts paredz, ka Direktīva 2004/17/EK neattiecas uz līgumiem, kas piešķir tiesības veikt kādu no 3.–7. pantā minētajām darbībām, ja EBTA valstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. |
| Direktiivi 2004/17/EÜ artikli 30 lõike 5 kohaselt võivad hankijad esitada artikli 30 lõike 1 kohaldatavuse kohta taotluse, kui seda näevad ette asjaomase EMP riigi seadused. | Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt prasību novērtēt 30. panta 1. punkta piemērojamību, ja attiecīgās EEZ valsts tiesību akti paredz tādu iespēju. |
| Kommunaalteenuste sektori riigihankeid käsitleva 7. aprilli 2006. aasta määruse nr 403 (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) jao 15-1 lõikest 2 tuleneb, et hankijad võivad esitada järelevalveametile taotluse direktiivi 2004/17/EÜ artikli 30 lõike 1 kohaldamiseks, tingimusel et nad on saanud Norra konkurentsiametilt arvamuse. | Saskaņā ar 2006. gada 7. aprīļa Noteikumu Nr. 403 par valsts pasūtījuma līgumiem komunālo pakalpojumu nozarē 15.-1. iedaļas 2. punktu (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt Iestādei prasību piemērot Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu ar noteikumu, ka tās ir saņēmušas atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes. |
| Taotlejad said 16. märtsil 2011 Norra konkurentsiametilt arvamuse, milles ta jõudis järeldusele, et asjaomane tegevus on otseselt avatud konkurentsile turul, millele juurdepääs ei ole piiratud. | Prasītāji 2011. gada 16. martā saņēma atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes, kurā Norvēģijas Konkurences iestāde secina, ka uz konkrētajām darbībām attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. |
| Turulepääsu ei peeta piiratuks, kui riik on rakendanud asjaomased EMP õigusaktid, mis avavad konkurentsile asjaomase sektori või osa sellest, ning kohaldab neid. | Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā valsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos EEZ tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. |
| Kõnealused õigusaktid on loetletud direktiivi 2004/17/EÜ XI lisas, milles elektrienergia sektoriga seoses viidatakse Euroopa Parlamendi ja nõukogu 19. detsembri 1996. aasta direktiivile96/92/EÜ elektri siseturu ühiseeskirjade kohta [2]. | Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [2]. |
| Direktiiv 96/92/EÜ on asendatud Euroopa Parlamendi ja nõukogu 26. juuni 2003. aasta direktiiviga 2003/54/EÜ (mis käsitleb elektrienergia siseturu ühiseeskirju ning millega tunnistatakse kehtetuks direktiiv 96/92/EÜ) [3](edaspidi „direktiiv 2003/54/EÜ”), mis inkorporeeriti EMP lepingu IV lisa punkti 22. | Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu [3](“Direktīva 2003/54/EK”), kas ir iekļauta EEZ līguma IV pielikuma 22. punktā. |
| Seega ei peeta turulepääsu piiratuks, kui Norra riik on direktiivi 2003/54/EÜ üle võtnud ja nõuetekohaselt kohaldanud. | Tādējādi piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja Norvēģijas valsts ir īstenojusi un pienācīgi piemērojusi Direktīvu 2003/54/EK. |
| Avatust konkurentsile hinnatakse erinevate näitajate põhjal, millest ükski ei ole iseenesest otsustav. | Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. |
| Käesolevas otsuses käsitletud turgude puhul tuleks ühe kriteeriumina arvesse võtta peamiste turul osalejate turuosa vaatlusalusel turul. | Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, viens no vērā ņemamajiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. |
| Teine kriteerium on nende turgude kontsentreeritus. | Vēl viens kritērijs ir koncentrācijas līmenis attiecīgajos tirgos. |
| Asjaomaste turgude omadusi arvestades tuleb arvesse võtta ka täiendavaid kriteeriume, nagu tasakaalustava turu toimimine, hinnakonkurents ja tarbijate poolt tarnija vahetuse määr. | Ievērojot attiecīgo tirgu īpašās iezīmes, būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, balansēšanas tirgus darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu maina piegādātāju. |
| Turu määratlus | Tirgus definīcija |
| Tooteturg | Produkta tirgus |
| Asjaomane tooteturg on elektrienergia tootmine ja hulgitarnimine [4]. | Attiecīgais produkta tirgus ir elektroenerģijas ražošana un vairumpiegāde [4]. |
| Turg hõlmab seega elektrienergia tootmist elektrijaamades ja elektrienergia importi ühenduskohtade kaudu eesmärgiga müüa see otse edasi suurtele tööstus- või jaetarbijatele. | Tādējādi tirgus ietver elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās un elektroenerģijas importu caur starpsavienojumiem tiešai tālākpārdošanai lieliem industriāliem klientiem vai elektroenerģijas mazumtirgotājiem. |
| Geograafiline turg | Tirgus ģeogrāfija |
| Norra elektrienergia hulgiturg on tugevalt lõimitud Põhjamaade (Taani, Norra, Rootsi ja Soome) turuga. | Norvēģijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus lielā mērā ir integrēts ziemeļvalstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas) elektroenerģijas tirgū. |
| Suur osa Põhjamaade regioonis toodetud elektrienergiast turustatakse Põhjamaade ühise börsi kaudu, millel kaubeldakse füüsilise elektritarne lepingutega ja kus turu korraldaja on Nord Pool Spot AS (edaspidi „Nord Pool”). | Liela daļa no ziemeļvalstu reģionā ražotās elektroenerģijas tiek tirgota ar kopīgās ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot AS (Nord Pool) starpniecību, noslēdzot līgumus par fizisku elektroenerģijas piegādi. |
| Nord Pooli Põhjamaade elektribörs hõlmab praegu elektrienergia hulgimüügiturgu Norras, Rootsis, Taanis, Soomes ja Eestis. | Nord Pool ziemeļvalstu elektroenerģijas birža ietver Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus. |
| Nord Pool korraldab kahte elektrienergiaga hulgikauplemise turgu: Elspoti päev-ette-turg, kus igapäevaselt kaubeldakse tunniste elektrienergia lepingutega,mille alusel füüsiline tarne toimub järgmise päeva 24-tunnise perioodi sees, ning katkematu piiriülene päevasisene turg Elbas, kus tehakse päev-ette-turul tehtud tehingute kohandusi kuni tund enne tarnet. | Nord Pool darbojas divos elektroenerģijas fiziskās vairumpiegādes tirgos: nākamās dienas (day-ahead) tirgū Elspot, kur ik dienu tiek tirgoti elektroenerģijas līgumi, kas paredz fizisku piegādi nākamās dienas 24 stundu periodā un Elbas pārrobežu diennakts (intra-day) tirgū, kur izmaiņas nākamās dienas darījumos tiek veiktas līdz pat vienu stundu pirms piegādes. |
| Koos katsid need turud 2010. aastal 74 % Põhjamaade elektritarbimisest mahus 307 TWh. | Kopā abi tirgi 2010. gadā veidoja 74 % no ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa, sasniedzot 307 TWh apjomu. |
| Ülejäänud kaubeldud mahu osas räägitakse tarnija ja kliendi vahel kahepoolselt läbi. | Pārējais apjoms tiek pārdots divpusējās sarunās starp piegādātāju un patērētāju. |
| Põhjamaade turg on jaotatud mitmeks kauplemispiirkonnaks, mis on omavahel ühendatud. | Ziemeļvalstu tirgus ir sadalīts dažās izsoles zonās, kas ir savienotas ar starpsavienojumiem. |
| Kauplemishind Elspotil põhineb kõigi turuosaliste ostu- ja müügipakkumistel ja see peab tasakaalustama turul pakkumist ja nõudlust iga tunni jaoks 24-tunnise perioodi sees. | Elspot tirdzniecības cena balstās uz solīšanu un piedāvājumiem no visiem tirgus dalībniekiem un ir noteikta tā, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū ik stundu 24 stundu laikā. |
| Elspotil kasutatav hinnamehhanism kohandab elektrienergia voolu läbi turul olevate ühenduste vastavalt sellele, millist kättesaadavat kauplemismahtu Põhjamaade põhivõrguettevõtjad pakuvad. | Elspot cenu mehānisms pielāgo elektroenerģijas plūsmu caur starpsavienojumiem atbilstoši ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru noteiktajai pieejamajai tirdzniecības jaudai. |
| Ülekandevõime piirangud Põhjamaade regioonis võivad põhjustada ajutist ülekoormust, mis jaotab Põhjamaade piirkonna geograafiliselt väiksemateks turgudeks. | Pārvades jaudas ierobežojumi ziemeļvalstu tirgū var radīt īslaicīgu pārslodzi, tādējādi ģeogrāfiski sadalot ziemeļvalstu teritoriju mazākos tirgos. |
| Põhjamaade-vahelistes ja Norra-sisestes ühenduskohtades kasutatakse hinnamehhanisme, et leevendada võrgu ülekoormust erinevate Elspoti piirkonnahindade kasutussevõtmise teel. | Cenu mehānismi ziemeļvalstu starpsavienojumos un Norvēģijā tiek izmantoti, lai mazinātu tīkla pārslodzi, ieviešot atšķirīgas Elspot zonas cenas. |
| Seetõttu võivad piirkonnas pakkumist ja nõudlust tasakaalustavates hinnapiirkondades olla hinnad erinevad. | Lai zonā līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu, cenu zonās cenas var atšķirties. |
| Järelikult võib asjaomane geograafiline turg tunniti varieeruda. | Tā rezultātā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var atšķirties no stundas uz stundu. |
| Ülekoormuse korral on asjaomane geograafiline turg kitsam kui Põhjamaade regioon ja võib langeda kokku riigisiseste kauplemispiirkondadega. | Pārslodzes gadījumā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir šaurāks nekā ziemeļvalstu teritorija un var atbilst iekšzemes izsoles zonai. |
