| Source | Target | | Pēc sociāli ekonomiskā mērķa (SEO) | Skont l-għan soċjoekonomiku (SEO) | | Visus mainīgos lielumus sniedz katru otro gadu, nepāra gados, izņemot tos, par kuriem 3. punktā ietvertajās tabulās norādīts, ka mainīgos lielumus sniedz katru gadu. | Il-varjabbli għandhom ikunu pprovduti kull sentejn f’kull sena farrada, ħlief għal dawk li t-tabelli tal-paragrafu 3 jistipulaw li għandhom jiġu pprovdutikull sena. | | Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo 3. punktā uzskaitīto statistiku, ir 2012. kalendārais gads. | L-ewwel sena ta’ referenza li għaliha trid tinġabar l-istatistika mniżżla fil-paragrafu 3 hija s-sena kalendarja 2012. | | Rezultātus sniedz astoņpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām. | Ir-riżultati jridu jiġu pprovduti fi żmien 18-il xahar minn tmiem is-sena kalendarja tal-perjodu ta’ referenza. | | Turklāt provizoriskos rezultātus par mainīgajiem lielumiem, kurus paziņo reizi gadā, nosūta desmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām. | Barra minn hekk, ir-riżultati preliminari għall-varjabbli bi frekwenza annwali jridu jiġu pprovduti fi żmien 10 xhur minn tmiem is-sena kalendarja tal-perjodu ta’ referenza. | | Rezultātu sagatavošana | Produzzjoni tar-riżultati | | Statistikas rezultāti pēc profesijas ir iedalāmi “pētniekos” un “citā pētniecības un attīstības palīgpersonālā”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont ix-xogħol iridu jitqassmu f’“riċerkaturi” u “persunal ieħor fir-R&Ż”. | | Statistikas rezultāti pēc kvalifikācijas iedalāmi “doktora grāda ieguvējos (ISCED 2011, 8. līmenis)”, “citu akadēmisko grādu un citu augstākās izglītības diplomu ieguvējos (ISCED 2011, 5., 6. un 7. līmenis)” un “citā kvalifikācijā”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont il-kwalifika jridu jitqassmu f’“detenturi ta’ PhD (ISCED 2011 livell 8)”, “lawrji Universitarji oħrajn u diplomi terzjarji oħrajn (ISCED 2011 livelli 5, 6 u 7)” u “kwalifiki oħrajn”. | | Statistikas rezultāti pēc zinātnes pamatnozares iedalāmi “dabas zinātnēs”, “inženierzinātnēs un tehnoloģijā”, “medicīnas zinātnēs”, “lauksaimniecības zinātnēs”, “sociālajās zinātnēs” un “humanitārajās zinātnēs”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont il-qasam ewlieni tax-xjenza jridu jitqassmu fi “xjenzi naturali”, “inġinerija u teknoloġija”, “xjenzi mediċi”, “xjenzi agrikoli”, “xjenzi soċjali” u “l-istudji umanistiċi klassiċi”. | | Statistikas rezultāti pēc lieluma klases iedalāmi šādās lieluma klasēs – “0 darbinieki”, “1–9 darbinieki”, “10–49 darbinieki”, “50–249 darbinieki”, “250–499 darbinieki”, “500 un vairāk darbinieki”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont il-klassi tad-daqs jitqassmu fil-klassijiet tad-daqs li ġejjin: “0 impjegati”, “minn impjegat wieħed għal disgħa”, “minn 10 sa 49 impjegat”, “minn 50 sa 249 impjegat”, “minn 250 sa 499 impjegat”, “500 impjegat jew iktar”. | | Statistikas rezultāti pēc līdzekļu avota iedalāmi “uzņēmējdarbības sektorā”, “valsts sektorā”, “privātajā bezpeļņas sektorā”, “augstāko mācību iestāžu sektorā” un “ārvalstu”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont is-sors tal-fondi jridu jitqassmu f’“is-settur tal-intrapriżi tan-negozju”, “is-settur tal-gvern”, “is-settur privat bla qligħ”, “is-settur tal-edukazzjoni għolja” u “barra l-pajjiż”. | | “Ārvalstu” kategorija tālāk iedalāma šādi – “ārvalstu uzņēmumi”, “Eiropas Komisija”, “starptautiskās organizācijas” un “citi avoti”. | Il-kategorija “barra l-pajjiż” terġa’ titqassam fi: “intrapriżi tan-negozju barranin”, “il-Kummissjoni Ewropea”, “għaqdiet internazzjonali” u “sorsi oħrajn”. | | Uzņēmējdarbības sektora kategorija “ārvalstu uzņēmumi” tālāk iedalāma “vienas grupas ārvalstu uzņēmumi” un “citi ārvalstu uzņēmumi”. | Għall-kategorija tas-settur tal-intrapriżi tan-negozju “intrapriżi tan-negozju barranin” trid terġa’ titqassam f’“intrapriżi barranin fi ħdan l-istess grupp” u “intrapriżi barranin oħrajn”. | | Statistikas rezultāti pēc pētniecības un attīstības veida iedalāmi “fundamentālajos pētījumos”, “lietišķajos pētījumos” un “eksperimentālajā attīstībā”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont it-tip ta’ R&Ż jitqassmu f’“riċerka bażika”, “riċerka applikata” u “żvilupp sperimentali”. | | Statistikas rezultāti pēcizmaksu veida iedalāmi “kārtējās izmaksās (darbaspēka izmaksās un citās izmaksās)” un “kapitālizdevumos”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont it-tip ta’ spejjeż iridu jitqassmu fi “spejjeż kurrenti (spejjeż tax-xogħol u spejjeż oħrajn)” u “nfiq kapitali”. | | Statistikas rezultāti pēc sociāli ekonomiskā mērķa iedalāmi atbilstīgi nomenklatūrai attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS) nodaļu līmenī. | Ir-riżultati tal-istatistika skont l-għan soċjoekonomiku (SEO) jitqassmu skont in-nomenklatura għall-analiżi u t-tqabbil tal-baġits u l-programmi xjentifiċi (NABS) fil-livell tal-kapitlu. | | Statistikas rezultāti pēc vecuma grupas iedalāmi šādās vecuma klasēs (gados) – “līdz 25”, “25–34”, “35–44”, “45–54”, “55–64”, “65 un vecāki”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont il-grupp tal-età jitqassmu fil-klassijiet tal-età li ġejjin (fi snin): “sal-25 sena”, “minn 25 sa 34 sena”, “minn 35 sa 44 sena”, “minn 45 sa 54 sena”, “minn 55 sa 64 sena”, “‘il fuq minn 65”. | | Statistikas rezultāti pēc pilsonības iedalāmi šādās kategorijās – “valsts pilsonība”, “citu ES dalībvalstu pilsonība”, “citu Eiropas valstu pilsonība”, “Ziemeļamerikas pilsonība”, “Centrālās un Dienvidamerikas pilsonība”, “Āzijas pilsonība”, “Āfrikas pilsonība”, “cita pilsonība”. | Ir-riżultati tal-istatistika skont il-klassi tad-daqs jitqassmu fil-klassijiet tad-daqs li ġejjin: “ċittadinanza nazzjonali”, “ċittadinanza tal-Istati Membri l-oħra tal-UE”, “ċittadinanza ta’ pajjiżi Ewropej oħrajn”, “ċittadinanza tal-Amerika ta’ Fuq”, “ċittadinanza tal-Amerika Ċentrali u t’Isfel”; “ċittadinanza tal-Asja”, “ċittadinanza tal-Afrika”, “ċittadinanza oħra”. | | Statistikas rezultāti pēc galvenās saimnieciskās darbības veida un produktu jomas (NACE 2. red.) iedalāmi šādās NACE 2. red. sekcijās, grupās, klasēs un summārajos rādītājos: | Ir-riżultati tal-istatistika skont l-attività ekonomika u skont il-qasam tal-prodott (NACE Rev. 2) jitqassmu fit-taqsimiet, grupp u aggregati NACE Rev.2 li ġejjin: | | “01, 02, 03”, “05, 06, 07, 08, 09”, “10 to 33”, “10, 11, 12”, “10, 11”, “12”, “13, 14, 15”, “13”, “14”, “15”, “16, 17, 18”, “16”, “17”, “18”, “19”, “20”, “21”, “22”, “23”, “24”, “25, 26, 27, 28, 29, 30”, “25”, “25.4”, “26”, “26.1”, “26.2”, “26.3”, “26.4”, “26.5”, “26.6”, “26.7”, “27”, “28”, “29”, “30”, “30.1”, “30.2”, “30.3”, “30.4”, “31”, “32”, “32.5”, “33”, “35, 36, 37, 38, 39”“35, 36”, “37, 38, 39”, “41, 42, 43”, “45, 46, 47, 49, 50, 51, 52, 53, 55, 56, 58, 59, 60, 61, 62, 63, 64, 65, 66, 68, 69, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 77, 78, 79, 80, 81, 82”, “45, 46, 47”, “49, 50, 51, 52, 53”, “55, 56”, “58, 59, 60, 61, 62, 63”, “61”, “62”, “63”, “64, 65, 66”, “68”, “69, 70, 71, 72, 73, 74, 75”, “71”, “72”, “72.1”, “72.2”, “77, 78, 79, 80, 81, 82”, “84, 85”, “86, 87, 88”, “86”, “87, 88”, “90, 91, 92, 93”, “94, 95, 96, 97, 98, 99”, “01 līdz 99”. | “01, 02, 03”, “05, 06, 07, 08, 09”, “10 sa 33”, “10, 11, 12”, “10, 11”, “12”, “13, 14, 15”, “13”, “14”, “15”, “16, 17, 18”, “16”, “17”, “18”, “19”, “20”, “21”, “22”, “23”, “24”, “25, 26, 27, 28, 29, 30”, “25”, “25.4”, “26”, “26.1”, “26.2”, “26.3”, “26.4”, “26.5”, “26.6”, “26.7”, “27”, “28”, “29”, “30”, “30.1”, “30.2”, “30.3”, “30.4”, “31”, “32”, “32.5”, “33”, “35, 36,37, 38, 39”“35, 36”, “37, 38, 39”, “41, 42, 43”, “45, 46, 47, 49, 50, 51, 52, 53, 55, 56, 58, 59, 60, 61, 62, 63, 64, 65, 66, 68, 69, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 77, 78, 79, 80, 81, 82”, “45, 46, 47”, “49, 50, 51, 52, 53”, “55, 56”, “58, 59, 60, 61, 62, 63”, “61”, “62”, “63”, “64, 65, 66”, “68”, “69, 70, 71, 72, 73, 74, 75”, “71”, “72”, “72.1”, “72.2”, “77, 78, 79, 80, 81, 82”, “84, 85”, “86, 87, 88”, “86”, “87, 88”, “90, 91, 92, 93”, “94, 95, 96, 97, 98, 99”, “01 sa 99”. | | Jēdzieni un definīcijas saistībā ar šajā sadaļā noteikto statistiku ir paredzētas Fraskati rokasgrāmatā. | Il-kunċetti u d-definizzjonijiet relatati mal-istatistika spjegati f’din it-taqsima huma stabbiliti fil-Manwal ta’ Frascati. | | Komisija un/vai dalībvalstis brīvprātīgi veiks ievadpētījumus par pētniecības un attīstības statistikas papildu mainīgajiem lielumiem un iedalījumu, lai nostiprinātu zinātnisko bāzi pētniecības un attīstības politikas veidošanai. | Fuq bażi volontarja, il-Kummissjoni u/jew l-Istati Membri se jagħmlu studji pilota dwar varjabbli addizzjonali u tqassimiet ta’ statistika dwar ir-R&Ż bil-ħsieb li tissaħħaħ il-bażi tal-evidenza xjentifika dwar it-tfassil tal-politika tar-R&Ż. | | Ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu ieguves lietderību un iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst no datu pieejamības saistībā ar datu vākšanas izmaksām un uzņēmuma slogu. | L-istudji pilota għandhom isiru sabiex jiġu vvalutati r-rilevanza u l-fattibilità tal-ksib tad-dejta, wara li jitqiesu l-benefiċċji tad-disponibilità tad-dejta f’relazzjoni mal-ispiża tal-ġbir u l-piż fuq in-negozju. | | Par šā ievadpētījuma tematiem lems ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. | Is-suġġetti tal-istudju pilota se jiġu deċiżi b’kooperazzjoni mill-qrib mal-Istati Membri. | | Statistika par valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai (GBAORD) | Statistika dwar l-approprjazzjonijiet tal-baġit tal-gvern jew ħlasijiet dwar ir-riċerka u l-iżvilupp (GBAORD) | | Apkopo šādu statistiku: | L-istatistika segwenti trid tinġabar: | | Valsts budžeta apropriācijas vai izdevumi pētniecībai un attīstībai budžeta projektā (kā apstiprinājis Parlaments budžeta gada sākumā) | Approprjazzjonijiet tal-gvern fir-R&Ż fil-baġit provviżorju (kif approvat mill-Parlament fil-bidu tas-sena baġitarja). | | Valsts budžeta apropriācijas galīgajā budžetā (budžeta gada laikā pārskatītais un apstiprinātais budžets) | Approprjazzjonijiet tal-gvern fir-R&Ż fil-baġit finali (baġit rivedut approvat matul is-sena baġitarja) | | Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētiem pētījumiem un attīstībai | Finanzjament pubbliku nazzjonali għal R&Ż koordinata b’mod transnazzjonali | | Par visiem mainīgajiem lielumiem ziņo katru gadu. | Il-varjabbli kollha għandhom ikunu pprovduti annwalment. | | Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo statistiku, ir 2012. kalendārais gads. | L-ewwel sena ta’ referenza li għaliha trid tinġabar l-istatistika hija s-sena kalendarja 2012. | | Rezultātus par mainīgo lielumu 21.0 (pēc visiem iedalījumiem) nosūta sešu mēnešu laikā no pārskata perioda kalendārā gada beigām, bet par mainīgajiem lielumiem 21.1 un 22.0 (pēc visiem iedalījumiem) – divpadsmit mēnešu laikā. | Ir-riżultati jridu jiġu pprovduti fi żmien sitt xhur minn tmiem is-sena kalendarja tal-perjodu ta’ referenza għall-varjabbli 21.0 (inklużi t-tqassimiet kollha) u fi żmien 12-il xahar mill-varjabbli 21.1 u 22.0 (inklużi t-tqassimiet kollha). | | Statistikas rezultāti, kas apkopoti par mainīgajiem lielumiem 21.0 un 21.1, ir iedalāmi saskaņā ar nomenklatūru attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS 2007) nodaļu līmenī. | Ir-riżultati tal-istatistika miġbura għall-varjabbli 21.0 u 21.1 jitqassmu skont in-nomenklatura għall-analiżi u t-tqabbil tal-baġits u l-programmi xjentifiċi (NABS 2007) fil-livell tal-kapitlu. | | Rezultāti, kas apkopoti mainīgajam lielumam 21.1, ir iedalāmi šādi: | Ir-riżultati tal-istatistika miġbura għall-varjabbli 21.1 iridu jitqassmu: | | saskaņā ar nomenklatūru attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS 2007) apakšnodaļu līmenī – pēc izvēles; | skont in-nomenklatura għall-analiżi u t-tqabbil tal-baġits u l-programmi xjentifiċi (NABS 2007) fil-livell tas-sottokapitlu - fakultattiv; | | “projekta finansējums” un “institucionālais finansējums” – pēc izvēles. | f’“finanzjament tal-proġett” u “finanzjament istituzzjonali” — fakultattiv. | | Rezultāti statistikai, kas apkopota mainīgajam lielumam 22.0, iedalāmi “valsts iemaksas transnacionāliem publiskiem pētniecības un attīstības veicējiem”, “valsts iemaksas Eiropas mēroga transnacionālām publiskām pētniecības un attīstības programmām” un “valsts iemaksas divpusējām vai daudzpusējām publiskām pētniecības un attīstības programmām, kas izveidotas starp dalībvalstu valdībām (un ar kandidātvalstīm un EBTA valstīm)”. | Ir-riżultati tal-istatistika miġbura għall-varjabbli 22.0 jridu jitqassmu f’“kontribuzzjonijiet nazzjonali għal atturi pubbliċi u transnazzjonali fir-R&Ż”, “kontribuzzjonijiet nazzjonali għal programmi ta’ R&Ż pubbliċi, transnazzjonali u pan-Ewropej” u “kontribuzzjonijiet nazzjonali għal programmi ta’ R&Ż pubbliċi bilaterali jew multilaterali bejn il-gvernijiet tal-Istat Membru (u mal-pajjiżi kandidati u l-pajjiżi tal-EFTA)”. | | Jēdzieni un definīcijas saistībā ar šajā sadaļā noteikto statistiku ir paredzētas Fraskati rokasgrāmatā vai citos saskaņotos standartos. | Il-kunċetti u d-definizzjonijiet relatati mal-istatistika spjegati f’din it-taqsima huma stabbiliti fil-Manwal ta’ Frascati jew standards armonizzati oħrajn. | | Cita statistika par zinātni un tehnoloģiju | Statistika dwar ix-xjenza u t-teknoloġija | | Darbs saistībā ar citām zinātnes un tehnoloģijas statistikas jomām jo īpaši attiecas uz šādām jomām: | Ix-xogħol li jirrelata ma’ oqsma oħra tal-istatistika dwar ix-xjenza u t-teknoloġija għandu jirreferi b’mod partikolari għas-suġġetti li ġejjin: | | statistika par zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem (tostarp statistika pēc dzimumiem un mobilitātes) (HRST) – vispārējas sistēmas izstrāde un īstenošana statistikā par HRST, galvenokārt vēl efektīvāk izmantojot esošos valsts un starptautisko datu avotus (arī Eiropas statistikas sistēmā). | statistika dwar ir-riżorsi umani fix-xjenza u t-teknoloġija (inkluża statistika dwar is-sess u l-mobilità) (HRST): żvilupp u implimentazzjoni ta’ qafas komprensiv għall-istatistika dwar l-HRST prinċipalment bl-isfruttament tas-sorsi ta’ dejta nazzjonali u internazzjonali eżistenti b’mod iktar effikaċi (ukoll fi ħdan is-sistema statistika Ewropea). | | Īpaša uzmanība pievēršama dzimuma aspektiem; | Għandha tingħata attenzjoni partikolari għall-aspetti tas-sessi; | | statistika par patentiem – vispārējas sistēmas izstrāde un ieviešana statistikā par patentiem, regulāri sagatavojot statistiku un rādītājus par starptautiskajiem un valstu patentiem, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama valstu un starptautiskos patentu birojos; | statistika dwar il-privattivi: żvilupp u implimentazzjoni ta’ qafas komprensiv għall-istatistika dwar il-privattivi billi tiġi pprovduta regolarment statistika dwar il-privattivi nazzjonali u internazzjonali u indikaturi bbażati fuq l-informazzjoni disponibbli mill-uffiċċji tal-privattivi nazzjonali u internazzjonali; | | statistika par augstās tehnoloģijas rūpniecību un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem – vispārējas sistēmas izstrāde un ieviešana statistikā par augstās tehnoloģijas rūpniecību un uzzināšanām balstītiem pakalpojumiem, galvenokārt vēl efektīvāk izmantojot esošos valstu un starptautiskos datu avotus (arī Eiropas statistikas sistēmā). | statistika dwar l-industriji ta’ teknoloġija għolja u servizzi bbażati fuq l-għarfien: Żvilupp u implimentazzjoni ta’ qafas komprensiv għall-istatistika dwar l-industriji ta’ teknoloġija għolja u servizzi bbażati fuq l-għarfien, prinċipalment bl-isfruttament tas-sorsi ta’ dejta nazzjonali u internazzjonali eżistenti b’mod iktar effikaċi (ukoll fi ħdan is-sistema statistika Ewropea). | | Šis darbs ietver arī darbību un produktu noteikšanu un klasificēšanu, šo darbību ekonomisko rezultātu mērījumu un to ieguldījumu ekonomikā kopumā; | Din il-ħidma tinkludi wkoll l-identifikazzjoni u l-klassifikazzjoni tal-attivitajiet u l-prodotti, il-kejl tal-prestazzjoni ekonomika ta’ dawn l-attivitajiet u l-kontribut tagħhom għall-prestazzjoni tal-ekonomija kollha kemm hi; | | cita statistika par zinātni un tehnoloģiju – papildu attīstības un ieviešanas darbs ir saistīts, cita starpā, ar statistiku par biotehnoloģiju, nanotehnoloģiju vai citām jomām, kurās zinātnei un tehnoloģijai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības prioritāšu sasniegšanā (piemēram, veselības, drošības, vides un klimata pārmaiņu jomas). | statistika oħra dwar ix-xjenza u t-teknoloġija: Il-ħidma addizzjonali ta’ żvilupp u implimentazzjoni huwa relatat, fost affarijiet oħra mal-istatistika dwar il-bijoteknoloġija, in-nanoteknoloġija jew oqsma oħra fejn ix-xjenza u t-teknoloġija huma vitali għall-issodisfar tal-prijoritajiet tal-Unjoni Ewropea (bħas-saħħa, is-sigurtà, l-ambjent u l-bdil fil-klima). | | Attiecībā uz šajā sadaļā uzskaitītajām jomām nepieciešamie dati galvenokārt tiks vākti, izmantojot esošos statistikas vai citus datu avotus (piemēram, sociālās vai ekonomiskās statistikas jomā). | Għas-suġġetti elenkati f’din it-taqsima, id-dejta neċessarja se tinkiseb l-iktar permezz ta’ sorsi eżistenti ta’ dejta statistiċi jew sorsi ta’ dejta oħrajn (eż. fil-qasam tal-istatistika soċjali jew ekonomika). | | OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp. | ĠU L 393, 30.12.2006, p. 1. | | OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. | ĠU L 76, 30.3.1993, p. 1. | | II PIELIKUMS | ANNESS II | | INOVĀCIJAS STATISTIKA | STATISTIKA TAL-INNOVAZZJONI | | 2. sadaļā minētās statistikas apkopošanā izmantojamā statistikas vienība ir uzņēmums. | L-intrapriża hija l-unità statistika użata għall-kumpilazzjoni tal-istatistika elenkata fit-Taqsima 2. | | Izmantojamās statistikas vienības definīcija (“uzņēmums”) ir saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 696/93 noteikto definīciju. | Id-definizzjonijiet tal-unitajiet statistiċi li jridu jintużaw (“intrapriża”) huma kif stabbiliti fir-Regolament (KEE) Nru 696/93. | | Dalībvalstis apkopo šādu inovācijas statistiku: | L-Istati Membri għandhom jiġbru l-istatistika tal-innovazzjoni li ġejja: | | Mainīgais lielums | Varjabbli | | Inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu skaits | Għadd ta’ intrapriżi attivi fl-innovazzjoni | | Absolūtā izteiksmē un % no visiem uzņēmumiem | Bħala valur assolut u bħala perċentwal tal-intrapriżi kollha | | To inovatīvo uzņēmumu skaits, kas ieviesuši jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, kuri ir jauni tirgū/jauni uzņēmumā | Għadd ta’ intrapriżi li jinnovaw li introduċew prodotti ġodda jew imtejba b’mod sinifikanti, ġodda fis-suq/ġodda għall-intrapriżi | | Absolūtā izteiksmē, % no visiem uzņēmumiem un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem | Bħala valur assolut, bħala perċentwal tal-intrapriżi kollha u bħala perċentwal tal-intrapriżi attivi fl-innovazzjoni kollha | | Apgrozījums, ko nodrošina inovācija saistībā ar jauniem vai būtiski uzlabotiem produktiem, kas ir jauni produkti tirgū | Fatturat mill-innovazzjoni, relatati ma’ prodotti ġodda jew imtejba b’mod sinifikanti, ġodda għas-suq |
Want to see more? Purchase TTMEM.com full membership
|
