| Source | Target | | ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (“Iestāde”) 2012. gada 19. aprīļa lēmumu, kas dalībvalstīm paredz īpašu atbildību lēmumu pieņemšanā valsts pasūtījuma līgumu jautājumos (Lēmums Nr. 138/12/COL), | Wara li kkunsidrat it-Deċiżjoni tal-Awtorità tas-Sorveljanza tal-EFTA (“l-Awtorità”) tad-19 ta’ April 2012 li tagħti s-setgħa lill-Membru li għandu responsabbiltà speċjali għall-akkwisti pubbliċi li jieħu ċerti deċiżjonijiet fil-qasam tal-akkwisti pubbliċi (id-Deċiżjoni Nru 138/12/COL), |
| pēc apspriešanās ar EBTA Valsts iepirkumu komiteju, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, | Wara li kkonsultat mal-Kumitat dwar l-Akkwisti Pubbliċi tal-EFTA li jgħin lill-Awtorità tas-Sorveljanza tal-EFTA, |
| 2012. gada 24. janvārī Iestāde no Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu saņēma prasību apstiprināt Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērojamību hidroelektroenerģijas ražošanai un vairumpiegādei Norvēģijā. | Fl-24 ta’ Jannar 2012, l-Awtorità rċeviet talba skont l-Artikolu 30(5) tad-Direttiva 2004/17/KE mingħand Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS u Østfold Energi AS biex tapprova l-applikabbiltà tal-Artikolu 30(1) tad-Direttiva 2004/17/KE għall-attivitajiet marbutin mal-produzzjoni u l-bejgħ bl-ingrossa tal-enerġija idroelettrika fin-Norveġja. |
| Savās 2012. gada 17. februāra vēstulēs Iestāde pieprasīja papildu informāciju no Norvēģijas (pasākums Nr. 624270) un no prasītājiem (pasākums Nr. 624258). | Permezz ta’ ittri mibgħuta fis-17 ta’ Frar 2012, l-Awtorità talbet tagħrif addizzjonali kemm mingħand in-Norveġja (l-avveniment Nru 624270) u mingħand l-applikant (l-avveniment Nru 624258). |
| Uz šo pieprasījumu Iestāde saņēma atbildi 2012. gada 20. marta vēstulē no Norvēģijas un 2012. gada 22. marta vēstulē no prasītājiem. | L-Awtorità rċeviet risposta għal din it-talba mingħand in-Norveġja b'ittra bid-data tal-20 ta’ Marzu 2012 u mingħand l-applikant b'ittra bid-data tat-22 ta’ Marzu 2012. |
| Prasītāju, kas Direktīvas 2004/17/EK nozīmē ir publiski uzņēmumi, prasība ir par hidroelektroenerģijas ražošanu un vairumpiegādi, tā kā tas ir aprakstīts prasībā. | It-talba tal-applikanti, ligħandha tkun meqjusa bħala ħidmiet pubbliċi fit-tifsira tad-Direttiva 2004/17/KE. tikkonċerna l-produzzjoni u l-forniment bl-ingrossa tal-enerġija idroelettrika, kif spjegat fit-talba. |
| TIESISKAIS PAMATS | IL-QAFAS LEGALI |
| Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts paredz, ka Direktīva 2004/17/EK neattiecas uz līgumiem, kas piešķir tiesības veikt kādu no 3.–7. pantā minētajām darbībām, ja EBTA valstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. | L-Artikolu 30(1) tad-Direttiva 2004/17/KE jistipula li l-kuntratti li huma maħsuba biex jgħinu biex attività msemmija fl-Artikoli 3 sa 7 titwettaq ma għandhomx ikunu suġġetti għad-Direttiva 2004/17/KE jekk, fl-Istat membru tal-EFTA li fih titwettaq, l-attività tkun esposta direttament għall-kompetizzjoni fis-swieq li għalihom l-aċċess mhuwiex ristrett. |
| Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt prasību novērtēt 30. panta 1. punkta piemērojamību, ja attiecīgās EEZ valsts tiesību akti paredz tādu iespēju. | Skont l-Artikolu 30(5) tad-Direttiva 2004/17/KE, talba għall-applikabbiltà tal-Artikolu 30(1) tista' titressaq mill-awtoritajiet kontraenti jekk il-leġiżlazzjoni tal-Istat membru taż-ŻEE kkonċernat jipprevediha. |
| Saskaņā ar 2006. gada 7. aprīļa Noteikumu Nr. 403 par valsts pasūtījuma līgumiem komunālo pakalpojumu nozarē 15.-1. iedaļas 2.punktu (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt Iestādei prasību piemērot Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu ar noteikumu, ka tās ir saņēmušas atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes. | Mill-paragrafu 2 tat-Taqsima 15-1 tar-Regolament Nru 403 tas-7 ta’ April 2006 dwar l-akkwisti pubbliċi fis-settur tas-servizzi (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) isegwi li l-awtoritajiet kontraenti jistgħu jressqu talba għall-applikazzjoni tal-Artikolu 30(1) tad-Direttiva 2004/17/KE quddiem l-Awtorità sakemm ikunu ħadu opinjoni mingħand l-Awtorità Norveġiża tal-Kompetizzjoni. |
| Prasītāji 2011. gada 16. martā saņēma atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes, kurā Norvēģijas Konkurences iestāde secina, ka uz konkrētajām darbībām attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. | L-applikanti ħadu l-opinjoni mingħand l-Awtorità Norveġiża tal-Kompetizzjoni fis-16 ta’ Marzu 2011, li fiha l-Awtorità Norveġiża tal-Kompetizzjoni kkonkludiet li l-attivitajiet rilevanti huma direttament esposti għall-kompetizzjoni f'suq fejn ma hemmx aċċess ristrett. |
| Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā valsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos EEZ tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. | L-aċċess għas-suq ma jitqiesx li hu ristrett jekk l-Istat ikun implimenta u applika l-leġiżlazzjoni rilevanti taż-ŻEE li tiftaħ settur partikolari jew parti minnu. |
| Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [2]. | Din il-leġiżlazzjoni hija elenkata fl-Anness XI tad-Direttiva 2004/17/KE, li, għas-settur tal-elettriku, tirreferi għad-Direttiva 96/92/KE tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill tad-19 ta’ Diċembru 1996 dwar ir-regoli komuni għas-suq intern tal-elettriku [2]. |
| Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu [3](“Direktīva 2003/54/EK”), kas ir iekļauta EEZ līguma IV pielikuma 22. punktā. | Id-Direttiva 96/92/KE ġietsostitwita bid-Direttiva 2003/54/KE tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill tas-26 ta’ Ġunju 2003 dwar ir-regoli komuni għas-suq intern fil-qasam tal-elettriku u li tħassar id-Direttiva 96/92/KE [3](“id-Direttiva 2003/54/KE”), li qiegħda mdaħħla fil-punt 22 tal-Anness IV tal-Ftehim taż-ŻEE. |
| Tādējādi piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja Norvēģijas valsts ir īstenojusi un pienācīgi piemērojusi Direktīvu 2003/54/EK. | Għaldaqstant, l-aċċess għas-suq se jitqies li mhuwiex ristrett jekk l-Istat Norveġiż implimenta u applika b'mod xieraq id-Direttiva 2003/54/KE. |
| Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. | L-esponiment dirett għall-kompetizzjoni għandu jiġi evalwat fuq il-bażi ta’ indikaturi varji, li l-ebda wieħed minnhom ma hu deċiżiv fih innifsu. |
| Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, viens no vērā ņemamajiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. | Fir-rigward tas-swieq ikkonċernati minn din id-deċiżjoni s-sehem tas-suq tal-protagonisti f'xi suq partikolari jikkostitwixxi kriterju wieħed li għandu jitqies. |
| Vēl viens kritērijs ir koncentrācijas līmenis attiecīgajos tirgos. | Kriterju ieħor huwa l-livell ta’ konċentrazzjoni f'dawk is-swieq. |
| Ievērojot attiecīgo tirgu īpašās iezīmes, būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, balansēšanas tirgus darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu maina piegādātāju. | Meta wieħed iqis il-karatteristiċi tas-swieq ikkonċernati, għandhom jiġu kkunsidrati kriterji oħrajn bħall-funzjonament tas-suq ta’ bbilanċjar, il-kompetizzjoni tal-prezzijiet u l-livell tal-bdil tal-fornituri mill-klijenti. |
| Tirgus definīcija | Definizzjoni tas-suq |
| Produkta tirgus | Suq tal-prodotti |
| Attiecīgais produkta tirgus ir elektroenerģijas ražošana un vairumpiegāde [4]. | Is-suq rilevanti tal-prodotti huwa l-produzzjoni u l-forniment bl-ingrossa tal-elettriku [4]. |
| Tādējādi tirgus ietver elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās un elektroenerģijas importu caur starpsavienojumiem tiešai tālākpārdošanai lieliem industriāliem klientiem vai elektroenerģijas mazumtirgotājiem. | Għalhekk is-suq ikopri l-produzzjoni tal-elettriku fl-impjanti tal-enerġija (power stations) u l-importazzjoni tal-elettriku permezz ta’ interkonnetturi bil-ħsieb li dan jerġa' jinbiegħ direttament lill-klijenti kbar industrijali jew lin-negozjanti li jbigħu bl-imnut. |
| Tirgus ģeogrāfija | Is-suq ġeografiku |
| Norvēģijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus lielā mērā ir integrēts ziemeļvalstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas) elektroenerģijas tirgū. | Is-suq bl-ingrossa tal-enerġija Norveġiż huwa integrat sew fis-suq Nordiku (id-Danimarka, in-Norveġja, l-Isvezja u l-Finlandja). |
| Liela daļa no ziemeļvalstu reģionā ražotās elektroenerģijas tiek tirgota ar kopīgās ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot AS (Nord Pool) starpniecību, noslēdzot līgumus par fizisku elektroenerģijas piegādi. | Parti kbira mill-produzzjoni tal-enerġija elettrika fir-reġjun Nordiku huwa mibjugħ permezz tal-iskambju komuni Nordiku tal-kuntratti għat-twassil b'mod fiżiku tal-enerġija elettrika, operat minn Nord Pool Spot AS (Nord Pool). |
| Nord Pool ziemeļvalstu elektroenerģijas birža ietver Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus. | L-iskambju tal-elettriku Nordiku tan-Nord Pool fil-preżent ikopri s-swieq bl-ingrossa tal-enerġija fin-Norveġja, fl-Isvezja, fid-Danimarka, fil-Finlandja u fl-Estonja. |
| Nord Pool darbojas divos elektroenerģijas fiziskās vairumpiegādes tirgos: nākamās dienas (day-ahead) tirgū Elspot, kur ik dienu tiek tirgoti elektroenerģijas līgumi, kas paredz fizisku piegādi nākamās dienas 24 stundu periodā un Elbas pārrobežu diennakts (intra-day) tirgū, kur izmaiņas nākamās dienas darījumos tiek veiktas līdz pat vienu stundu pirms piegādes. | In-Nord Pool jopera żewġt iswieq għan-negozju bl-ingrossa tal-enerġija elettrika: is-suq Elspot ta’ jum bil-quddiem, fejn kuljum jiġu negozjati kuntratti bis-siegħa ta’ enerġija li tkun trid titwassal b'mod fiżiku fl-24 siegħa tal-għada u Elbas li huwa suq kontinwu transkonfinali tal-istess jum fejn l-aġġustamenti għan-negozjati li jkunu saru fis-suq ta’ jum bil-quddiem jibqgħu jsiru sa siegħa qabel il-konsenja. |
| Kopā abi tirgi 2010. gadā veidoja 74 % no ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa, sasniedzot 307 TWh apjomu. | Flimkien dawn is-swieq koprew 74 % tal-konsum Nordiku tal-elettriku fl-2010, b'volum ta’ 307 TWh. |
| Pārējais apjoms tiek pārdots divpusējās sarunās starp piegādātāju un patērētāju. | Il-volum negozjat li jifdal jiġi nnegozjat b'mod bilaterali bejn il-fornitur u l-klijent. |
| Ziemeļvalstu tirgus ir sadalīts dažās izsoles zonās, kas ir savienotas ar starpsavienojumiem. | Is-suq Nordiku huwa maqsum f'għadd ta’ oqsma ta’ offerti li huma pariġġati minn interkonnetturi. |
| Elspot tirdzniecības cena balstās uz solīšanu un piedāvājumiem no visiem tirgus dalībniekiem un ir noteikta tā, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū ik stundu 24 stundu laikā. | Il-prezz tan-negozju fl-Elspot huwa bbażat fuq l-offerti mingħand il-parteċipanti kollha tas-suq u jiġi ffissat biex jibbilanċja l-forniment u d-domanda fis-suq għal kull siegħa mill-24 ta’ kull jum. |
| Elspot cenu mehānisms pielāgo elektroenerģijas plūsmu caur starpsavienojumiem atbilstoši ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru noteiktajai pieejamajai tirdzniecības jaudai. | Il-mekkaniżmu tal-ipprezzar fl-Elspot jaġġusta l-fluss tal-enerġija permezz tal-interkonnetturi fis-suq għall-kapaċità disponibbli tan-negozjar mogħti mill-operaturi tas-sistema tat-trasmissjoni Nordika. |
| Pārvades jaudas ierobežojumi ziemeļvalstu tirgū var radīt īslaicīgu pārslodzi, tādējādi ģeogrāfiski sadalot ziemeļvalstu teritoriju mazākos tirgos. | Il-limiti tal-kapaċità tat-trasmissjoni fir-reġjun Nordiku jistgħu jwasslu għal konġestjoni temporanja li taqsam iż-żona Nordika b'mod ġeografiku fi swieq iżgħar. |
| Cenu mehānismi ziemeļvalstu starpsavienojumos un Norvēģijā tiek izmantoti, lai mazinātu tīkla pārslodzi, ieviešot atšķirīgas Elspot zonas cenas. | Fl-interkonnetturi bejn il-pajjiżi Nordiċi u fin-Norveġja stess, jintużaw il-mekkaniżmi tal-ipprezzar biex itaffu l-konġestjoni fix-xibka tal-enerġija bl-introduzzjoni ta’ prezzijiet differenti tal-Elspot skont iż-żona. |
| Lai zonā līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu, cenu zonās cenas var atšķirties. | Għaldaqstant jista' jkun hemm prezzijiet differenti fiż-żoni tal-prezz li jibbilanċjaw il-forniment u d-domanda fiż-żona. |
| Tā rezultātā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var atšķirties no stundas uz stundu. | U b'konsegwenza ta’ dan, is-suq ġeografiku rilevanti jista' jvarja minn siegħa għall-oħra. |
| Pārslodzes gadījumā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir šaurāks nekā ziemeļvalstu teritorija un var atbilst iekšzemes izsoles zonai. | Meta jkun hemm konġestjoni,is-suq ġeografiku rilevanti jkun aktar limitat miż-żona Nordika u jista' jikkoinċidi ma’ żoni domestiċi tal-offerti. |
| Pašlaik Norvēģijā ir piecas izsoles zonas [5]. | Fil-preżent hemm ħames żoni tal-offerta fin-Norveġja [5]. |
| Stundu daudzums, kuru laikā ziemeļvalstu reģiona dažādās zonās ir cenu atšķirības, ir ierobežots: | Iżda l-perċentwal tas-siegħat fejn ikun hemm differenzi fil-prezzijiet fost iż-żoni fir-reġjun Nordiku huwa limitat: |
| Cenu zona | Żona tal-prezz |
| NO 2 – Kristiansand | NO 2 – Kristiansand |
| NO 3 – Trondheim | NO 3 – Trondheim |
| NO 4 – Tromsø | NO 4 – Tromsø |
| NO 5 – Bergen | NO 5 – Bergen |
| Lielākoties cenas ir saistītas: | Ħafna miż-żmien, iż-żoni tal-prezzijiet ikunu konnessi: |
| Cenu zonu kombinācija | Sett ta’ żoni tal-prezz |
| Stundas sasaistē, % | % ta’ siegħat konnessi |
| NO 1 – NO 2 | NO 1 – NO 2 |
| NO 1 – NO 2 – NO 5 | NO 1 – NO 2 – NO 5 |
| NO 3 – NO 4 – Zviedrija | NO 3 – NO 4 – l-Isvezja |
| Norvēģijas cenu zonas pārsvarā ir integrētas Zviedrijā. | Iż-żoni tal-prezz Norveġiżi ġeneralment ikunu integrati mal-Isvezja. |
| Iespēja, ka radīsies pārslodzes gadījumi var nozīmēt, ka pagaidu pārslodzi izmanto, lai palielinātu vietējā tirgus varu. | Il-possibbiltà li jkun hemm il-konġestjonijiet tista' tqajjem tħassib dwar l-utilizzazzjoni ta’ imblukkar temporanju li jista' jżid is-saħħa tas-suq lokali. |
| Ņemot vērā šo problēmu, Norvēģijas konkurences iestādes ir definējušas attiecīgo ģeogrāfisko tirgu kā ziemeļvalstu tirgu stundās, kad nav pārslodžu, un kā mazāku tirgu pārslodžu stundās [6]. | Abbażi ta’ dan, l-awtoritajiet Norveġiżi tal-kompetizzjoni ddefinixxew is-suq ġeografiku rilevanti bħala wieħed Nordiku fis-siegħat meta ma jkunx hemm konġestjoni u wieħed iżgħar waqt is-siegħat ta’ konġestjoni [6]. |
| Jautājums par to, vai tirgus ir definējams kā ziemeļvalstu reģiona vai šaurāka mēroga, netiks atbildēts, jo analīzes rezultāts nemainītos no tā, vai izmantotu šauru vai plašāku definīciju. | Il-kwistjoni dwar jekk is-suq jiġi definit bħala wieħed li jkopri r-reġjun Nordiku jew jekk huwiex wieħed iżgħar se titħalla miftuħa billi r-riżultat tal-analiżi jibqa' l-istess sew jekk huwa bbażat fuq definizzjoni dejqa kif ukoll fuq waħda usa'. |
| Tirgus pieejamība | L-aċċess għas-suq |
| Ņemot vērā pašreizējos nolūkus un patlaban pieejamo informāciju, jāsecina, ka Norvēģija ir pilnībā īstenojusi un piemērojusi Direktīvu 2003/54/EK. | Fid-dawl tal-informazzjoni disponibbli, u għall-għanijiet attwali, jidher li n-Norveġja implimentat u applikat b'mod sħiħ id-Direttiva 2003/54/KE. |
| Attiecīgi un saskaņā ar 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuvi tirgum Norvēģijas teritorijā uzskata par neierobežotu. | Konsegwentement, u skont l-ewwel sottoparagrafu tal-Artikolu 30(3), l-aċċess għas-suq għandu jitqies li mhuwiex ristrett fit-territorju tan-Norveġja. |
| Tieša konkurence | Esponiment għall-kompetizzjoni |
| Iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi [7]izvērtēs triju galveno ražotāju tirgus daļas, koncentrācijas pakāpi tirgū un tirgus likviditātes pakāpi. | Bi qbil mal-Kummissjoni Ewropea [7], l-Awtorità se tanalizza s-sehem fis-suq tat-tliet produtturi ewlenin, il-grad ta’ konċentrazzjoni fis-suq u l-gradta’ likwidità tas-suq. |
