| Source | Target | | Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu: | EMP lepingu artikli 61 lõikes 1 on sätestatud järgmine: |
| “Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.” | „Kui käesolevas lepingus ei ole sätestatud teisiti, on igasugune EÜ liikmesriikide või EFTA riikide poolt või riigi ressurssidest ükskõik missugusel kujul antav abi, mis kahjustab või ähvardab kahjustada konkurentsi, soodustades teatud ettevõtjaid või teatud kaupade tootmist, käesoleva lepinguga kokkusobimatu niivõrd, kuivõrd see mõjutab lepinguosaliste vahelist kaubandust.” |
| Valsts atbalsta pamatnostādnes par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas [31] | Riigiabi suunised ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta [31] |
| Atbalsts jāpiešķir valstij vai no valsts līdzekļiem. | Abi antakse riigi poolt või riigi vahenditest. |
| Valsts atbalsta kontekstā pašvaldības tiek uzskatītas par valsts daļu, tādējādi Oppdālas pašvaldības līdzekļus var uzskatīt par valsts līdzekļiem. | Seoses riigiabi andmisega käsitatakse omavalitsusi riigi osana, seega käsitletakse Oppdali omavalitsuse vahendeid riigi vahenditena. |
| Pamatnostādnēs par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (“pamatnostādnes”), sniegta plašāka informācija par to, kā Iestāde izprot un piemēro EEZ līguma nosacījumus par valsts atbalstu, kad tiek vērtēta valsts zemes un ēku pārdošana. | Riigiabi suunised ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta annavad täiendavaid suuniseid selle kohta, kuidas järelevalveamet tõlgendab ja kohaldab EMP lepingu riigiabisätteid, kui tegemist on riigi maa ja hoonete müümise hindamisega. |
| Pamatnostādņu 2.1. punktā ir aprakstīta pārdošana, izmantojot beznosacījumu izsoles procedūru, savukārt 2.2. punktā – pārdošana, pamatojoties uz neatkarīga eksperta novērtējumu. | Punktis 2.1 on kirjeldatud müüki tingimusteta pakkumismenetluse teel, punktis 2.2 on kirjeldatud müüki pärast sõltumatu eksperdi hinnangu saamist. |
| Valstij piederošas zemes un ēku pārdošana zem tirgus vērtības liecina par to, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi. | Riigi omanduses oleva maa ja hoonete müük alla turuväärtuse viitab sellele, et hõlmatud on riigi vahendid. |
| Tomēr pamatnostādnēs ir norādītas divas situācijas, kad par īpašumu samaksātā cena, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, tiek uzskatīta par atbilstīgu tirgus vērtībai, tādējādi izslēdzot valsts līdzekļu esamības iespēju. | Suunistega on ette nähtud kaks olukorda, kus lähtutakse teatavatel tingimustel sellest, et kinnistu eest makstud hind vastab turuväärtusele; seega ei ole tegemist riigi vahendite kasutamisega. |
| Iepriekš minētās divas situācijas ir šādas: a) pārdošana ir notikusi, izmantojot beznosacījumu izsoles procedūru; un b) pārdošana ir notikusi pēc neatkarīga eksperta novērtējuma. | Nagu eespool märgitud, on need kaks olukorda järgmised: a) müük on toimunud tingimusteta pakkumismenetluse teel ja b) müük on toimunud pärast sõltumatu eksperdi hinnangu saamist. |
| Šajā lietā pašvaldība nerīkoja beznosacījumu izsoles procedūru, bet gan izmantoja divu neatkarīgu ekspertu novērtējumus, lai noteiktu pārdošanas cenu. | Praegusel juhul ei korraldanud omavalitsus tingimusteta pakkumismenetlust, vaid kasutas müügihinna määramisel kahe sõltumatu eksperdi hinnangut. |
| Iestādes pamatnostādņu 2.2. punktā ir noteikts, ka “ja publiskās iestādes paredz neizmantot 2.1. punktā aprakstīto procedūru, pirms pārdošanas sarunām vienam vai vairākiem neatkarīgiem aktīvu vērtētājiem jāveic neatkarīga novērtēšana, lai noteiktu tirgus vērtību, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus rādītājiem un vērtēšanas standartiem. Šādi noteiktā tirgus cena ir minimālāpirkuma cena, par kuru var vienoties, nepiešķirot valsts atbalstu.” | Järelevalveameti suuniste punktiga 2.2 on kehtestatud, et „kui ametivõimud ei kavatse kasutada punktis 2.1 kirjeldatud menetlust, peab üks või mitu sõltumatut varade hindajat andma enne müügiläbirääkimisi sõltumatu hinnangu, et kehtestada turuväärtus üldtunnustatud turunäitajate ja hindamisstandardite alusel. Sel viisil kehtestatud turuhind on minimaalne ostuhind, millega võib nõustuda ilma riigiabi andmata.” |
| Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka Oppdālas pašvaldība pieprasīja divus neatkarīgu vērtētāju Geir Husebø un Ragnar Lian veiktus novērtējumus. | Norra ametiasutused on märkinud, et Oppdali omavalitsus tellis kaks hindamist sõltumatutelt hindajatelt Geir Husebølt ja Ragnar Lianilt. |
| Abos ziņojumos tika lēsta līdzīga īpašuma tirgus vērtība, proti NOK 800000 un NOK 850000. | Mõlemas aruandes esitatud hinnangul on kinnistu turuväärtus sarnane, vastavalt 800000 ja 850000 Norra krooni. |
| Īpašuma pārdošana | Kinnistu müük |
| Kā Iestāde norādījusi lēmumā par procedūras uzsākšanu, pamatnostādnēs nav skaidri noteikta situācija, kad augstāks konkurējošais piedāvājums tiek iesniegts pēc ekspertu novērtējuma saņemšanas, bet pirms līguma noslēgšanas. | Nagu järelevalveamet märkis menetluse algatamise otsuses, ei hõlma suunised selgelt olukorda, kus kõrgem konkureeriv pakkumine saadakse pärast eksperdihinnangu saamist, kuid enne lepingu sõlmimist. |
| Iestāde uzskata, ka šādā situācijā augstāka konkurējoša piedāvājuma iesniegšanas rezultātā var rasties šaubas, vai ekspertu novērtējumi atspoguļo īpašuma faktisko tirgus cenu. | Järelevalveameti arvates võib sellises olukorras kõrgema konkureeriva pakkumise esitamine äratada kahtlusi, kas hindamised peegeldavad kinnistu tegelikku turuhinda. |
| Lēmumā par procedūras uzsākšanu Iestāde atsaucās uz Komisijas Lēmumu C35/2006, kurā izskatīta situācija, kad piedāvājums tika iesniegts pēc ekspertu novērtējuma saņemšanas. | Menetluse algatamise otsuses on järelevalveamet osutanud komisjoni otsusele C35/2006, milles käsitleti olukorda, kus pakkumine tehti pärast eksperdihinnangu saamist. |
| Komisija savā lēmumā noteica šādi: | Komisjon märkis oma otsuses: |
| “Pat ja eksperti būtu zemes gabalu novērtējuši atbilstoši paziņojumam [32](t.i., tieši pirms attiecīgā zemes gabala pārdošanas un ņemot vērā vispārpieņemtus vērtēšanas standartus), reāla piedāvājuma neesamības gadījumā šāds novērtējums būtu tikai otrs labākais instruments, lai noteiktu zemes tirgus vērtību. Tiklīdz tiek iesniegts ticams un saistošs piedāvājums, kas ir tieši salīdzināms un lielāks nekā ekspertu novērtētā vērtība, šādam piedāvājumam dodama priekšrocība. Piedāvājums nosaka reālo tirgus cenu. Šajā lietā starpība starp piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu tiek uzskatīta par labāko mēru valsts līdzekļu zaudējumu noteikšanai” [33].Komisijas lēmums tika pārsūdzēts Vispārējā tiesā. | Isegi juhul, kui vastavalt teatisele [32]oleks koostatud asjatundja hinnang (st vahetult enne müüki ja üldtunnustatud hindamisstandarditel põhinev hinnang müüdava maa kohta), oleks kõnealune hinnang tegeliku pakkumise puudumisel olnud vaid paremuselt teine vahend maa turuväärtuse kindlaksmääramiseks. Kohe, kui esitatakse usaldusväärne ja siduv pakkumine, mis on otseselt võrreldav ja sisaldab kõrgemat hinda kui asjatundja hinnang, tuleks eelistada pakkumist. Käesolevas juhtumis tuleks pakkumise ja tegeliku müügihinna vahet pidada parimaks viisiks riigi vahendite kaotuse mõõtmiseks [33].Komisjoni otsus kaevati edasi üldkohtusse. |
| Vispārējā tiesa [34]nepiekrita Komisijas novērtējumam un konstatēja, ka zemes pārdošanas darījums neietver valsts atbalstu. | Üldkohus [34]ei nõustunud komisjoni hinnanguga ja leidis, et maamüügitehing ei hõlmanud riigiabi. |
| Vispārējā tiesa secināja, ka konkurējošais augstākais piedāvājums nebija ne ticams, ne salīdzināms ar piedāvājumu, kam piekrita pašvaldība [35]. | Üldkohus järeldas, et konkureeriv kõrgem pakkumine ei olnud ei tõsiseltvõetav ega võrreldav omavalitsuse heakskiidetud pakkumisega [35]. |
| Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka, nosakot, vai konkurējošo piedāvājumu var uzskatīt par salīdzināmu [36], svarīgi ir ņemt vērā lietas īpašos apstākļus.Šajā lietā Norvēģijas iestādes apgalvo, ka OB bija pircējs, kam ir īpaša interese par īpašumu un tāpēc uzņēmums bija gatavs maksāt nesamērīgi augstu cenu par šo īpašumu, lai neļautu SDO izveidot uzņēmumu, kas būtu tā konkurents. | Veel juhtis üldkohus tähelepanu sellele, et otsustamisel, kas konkureerivat pakkumist saab pidada võrreldavaks, on oluline kaaluda juhtumi eriasjaolusid [36].Praegusel juhul on Norra ametiasutused väitnud, et OB oli ostja, kellel oli erihuvi kinnistu vastu ja seetõttu soovis ta maksta kinnistu eest ebanormaalselt kõrget hinda, et ennetada seda, et SDO asutab temaga konkureeriva ettevõtte. |
| OB ir slēpošanas pakalpojumu dominējošais piegādātājs šajā slēpošanas kūrortā. | OB on suusakeskuses valitsev suusateenuste pakkuja. |
| SDO uzņēmums tieši konkurētu ar OB sniegtajiem pakalpojumiem un apdraudētu OB tirgus pozīciju. | SDO ettevõte konkureeriks otse OB osutatud teenustega ja ohustaks OB turupositsiooni. |
| OB iebilda pret īpašuma pārzonēšanu, un, kad tā sūdzība tika noraidīta, tas vēlējās iegādāties īpašumu. | OB vaidlustas kinnistu kasutusotstarbe muutmise ja kui tema kaebus tagasi lükati, tahtis ta kinnistu ära osta. |
| Tas liecina par OB nolūkiem. | See näitab OB kavatsusi. |
| Tādējādi OB var uzskatīt par uzņēmumu, kam ir īpaša interese par īpašumu. | Seega võib järeldada, et OB omab kinnistu suhtes erihuvi. |
| OB īpašo interesi atspoguļo augstais piedāvājums, proti, uzņēmuma iesniegtais piedāvājums bija trīsreiz lielāks (NOK 3100100) nekā cena, ko noteikuši neatkarīgi eksperti, un Iestādei nav nekādu norādījumu par to, ka neatkarīgu ekspertu veiktajos novērtējumos būtu kādi trūkumi. | OB erihuvi kajastub kõrges pakkumises; OB tehtud pakkumine ületas üle kolme korra (3100000 Norra krooni) sõltumatute ekspertide määratud hinda ning järelevalveametil ei ole märke selle kohta, et sõltumatute ekspertide tehtud väärtuse hindamine oli puudulik. |
| Šajā lietā Iestāde uzskata, ka SDO un OB iesniegtie piedāvājumi nav salīdzināmi, jo OB ir īpaša interese par īpašumu. | Praegusel juhul on järelevalveamet seisukohal, et SDO ja OB pakkumised ei ole võrreldavad OB erihuvi tõttu kinnistu vastu. |
| Šīs īpašās intereses dēļ OB ir gatavs iesniegt pārmērīgi augstu piedāvājumu par šo īpašumu. | Kõnealuse erihuvi tõttu soovib OB teha kinnistule ülemääraselt kõrge pakkumise. |
| Tāpēc šo piedāvājumu nevar uzskatīt par salīdzināmu ar SDO piedāvājumu, kas atspoguļo neatkarīgu ekspertu noteikto īpašuma vērtību. | Seepärast ei saa seda pakkumist pidada võrreldavaks SDO pakkumisega, mis kajastab kinnistu väärtust, mille määrasid sõltumatud eksperdid. |
| Tāpēc, ņemot vērā lietas apstākļus, Iestāde secina, ka īpašums tika pārdots par tirgus cenu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Iestādes pamatnostādņu 2.2. punktā par zemes un ēku pārdošanu, ko veic publiskāsiestādes. | Seepärast, võttes arvesse juhtumi asjaolusid, jõudis järelevalveamet järeldusele, et kinnistu müüdi turuhinnaga vastavalt järelevalveameti suuniste (ametivõimude korraldatava maa ja hoonete müügi kohta) punktis 2.2 sätestatud menetlusele. |
| Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka Oppdālas pašvaldības veiktā īpašuma pārdošana SDO neietver valsts atbalstu, jo OB iesniegto konkurējošo piedāvājumu jāuzskata par piedāvājumu, ko iesniedzis pircējs ar īpašu interesi par īpašumu. | Eelnevat arvesse võttes on järelevalveamet seisukohal, et kinnistu müük Oppdali omavalituse poolt SDO-le ei hõlma riigiabi, kuna OB tehtud konkureerivat pakkumist tuleb käsitada pakkumisena, mis tuli kinnistu suhtes erihuvi omavalt ostjalt. |
| Tāpēc Iestāde uzskata, ka īpašums tika pārdots par tirgus cenu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 2.2. punktā Iestādes pamatnostādnēs par zemes un ēku pārdošanu, ko veic publiskās iestādes. | Seepärast on järelevalveamet seisukohal, et müük toimus turuhinnaga vastavalt järelevalveameti suuniste (ametivõimude korraldatava maa ja hoonete müügi kohta) punktis 2.2 sätestatud menetlusele. |
| Secinājumi | 7 Järeldus |
| Pamatojoties uz iepriekšējo novērtējumu, Iestāde uzskata, ka Oppdālas pašvaldības veiktā īpašuma ar zemesgrāmatas Nr. 271/8 pārdošana Strand Drift Oppdal AS nav valsts atbalsts EEZ līguma valsts atbalsta noteikumu izpratnē, | Eespool toodud hinnangu põhjal on järelevalveamet seisukohal, et Oppdali omavalitsuse poolne kinnistu nr 271/8 müük ettevõttele Strand Drift Oppdal AS ei kujuta endast riigiabi EMP lepingu riigiabi käsitlevate sätete tähenduses. |
| EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka Oppdālas pašvaldības veiktā īpašuma ar zemesgrāmatas Nr. 271/8 pārdošana Strand Drift Oppdal AS nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta izpratnē. | EFTA järelevalveamet on seisukohal, et Oppdali omavalitsuse poolne kinnistu nr 271/8 müük ettevõttele Strand Drift Oppdal AS ei kujutanud endast riigiabi EMP lepingu artikli 61 tähenduses. |
| Ar šo izbeidz procedūru, kas uzsākta saskaņā ar 3. protokola II daļas 4. panta 4. punktu saistībā ar 13. pantu, par Oppdālas pašvaldības īstenoto īpašuma ar zemesgrāmatas Nr. 271/8 pārdošanu. | Käesolevaga lõpetatakse vastavalt protokolli nr 3 II osa artikli 4 lõikele 4 koosmõjus artikliga 13 algatatud menetlus seoses kinnistu nr 271/8 müügiga Oppdali omavalitsuse poolt. |
| Pieejams tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/media/decisions/195-04-COL.pdf | Kättesaadav aadressil: http://www.eftasurv.int/media/decisions/195-04-COL.pdf |
| Publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, OV C 34, 3.2.2011., un tā HYPERLINK “http://www.efta.int/publications/eea-supplements.aspx” EEZ papildinājumā Nr. 6, 3.2.2011. | Avaldatud Euroopa Liidu Teatajas, ELT C 34, 3.2.2011, ja Euroopa Liidu teataja EMP kaasandes nr 6, 3.2.2011. HYPERLINK „http://www.efta.int/publications/eea-supplements.aspx” |
| Šie dokumenti tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, OV C 34, 3.2.2011., un tā EEZ papildinājumā Nr. 6, 3.2.2011. | Kõnealused dokumendid avaldati Euroopa Liidu Teatajas, ELT C 34, 3.2.2011, ja Euroopa Liidu Teataja EMP kaasandes nr 6, 3.2.2011. |
| Pasākums Nr. 491369. | Toiming nr 491369. |
| Skatīt Oppdālas pašvaldības (būvvaldes) 2008. gada 31. marta sanāksmes protokolu (pasākums Nr. 490914). | Vaata Oppdali omavalitsuses (ehitusamet) 31.3.2008 toimunud koosoleku protokoll (toiming nr 490914). |
| Skatīt Oppdālas pašvaldības (būvvaldes) 2008. gada 26. maija sanāksmes protokolu (pasākums Nr. 490914). | Vaata Oppdali omavalitsuses (ehitusamet) 26.5.2008 toimunud koosoleku protokoll (toiming nr 490914). |
| Skatīt Oppdālas pašvaldības (vietējās izpildkomitejas) 2008. gada 30. jūnija sanāksmes protokolu (pasākums Nr. 493593). | Vaata Oppdali omavalitsuses (kohalik täitevkomitee) 30.6.2008 toimunud koosoleku protokoll (toiming nr 493593). |
| Skatīt 2008. gada 16. jūlija sanāksmes protokolu - pasākums Nr. 491369. | Vt 16.7.2008 toimunud koosoleku protokoll – toiming nr 491369. |
| Skatīt parakstīto pārdošanas līgumu starp SDO un Oppdālas pašvaldību (pasākums Nr. 490914). | Vt SDO ja Oppdali omavalitsuse allkirjastatud müügileping (toiming nr 490914). |
| Pasākums Nr. 491369 un Nr. 493593. | Toimingud nr 491369 ja 493593. |
| Šis pamatnostādņu punkts atbilst Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (OV C 209, 10.7.1997., 3. lpp.), kas pieejams arī šādā tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ | Suuniste seepeatükk vastab komisjoni teatisele ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta (EÜT C 209, 10.7.1997, lk 3); kättesaadav ka aadressil: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ |
| Komisijas 2008. gada 30. janvāra lēmums lietā C 35/06, OV L 126, 14.5.2008. 3.lpp. | Komisjoni 30.1.2008 otsus riigiabi kohta C 35/06, ELT L 126, 14.5.2008, lk 3. |
| Pieejamas tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ | Kättesaadav aadressil: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/ |
| 2.2. punkts Valsts atbalsta pamatnostādnēs par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas, atbilst Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (OV C 209, 10.7.1997., 3. lpp.). | Riigiabi suuniste (ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta) punkt 2.2 vastab komisjoni teatisele ametivõimude korraldatavas maa ja hoonete müügis sisalduvate riigiabi elementide kohta (EÜT C 209, 10.7.1997, lk 3). |
| Komisijas 2008. gada 30. janvāra lēmums lietā C 35/06, OV L 126/3, 14.5.2008., 59. punkts. | Komisjoni 30.1.2008 otsus riigiabi kohta C 35/06, ELT L 126, 14.5.2008, lk 3, punkt 59. |
| Lieta T-244/08 Konsum Nord pret Komisiju, 2011. gada 13. decembra spriedums, vēl nav publicēts. | Kohtuasi T-244/08 Konsum Nord vs. komisjon, 13. detsembri 2011. aasta otsus, ei ole veel avaldatud. |
| Lieta T-244/08 Konsum Nord pret Komisiju, 72.-76. punkts. | Kohtuasi T-244/08 Konsum Nord vs. komisjon, punktid 72–76. |
| Lieta T-244/08 Konsum Nord pret Komisiju, 73. punkts. | Kohtuasi T-244/08 Konsum Nord vs. komisjon, punkt 73. |
| Iestāde Komisijai norādīja uz lēmumu C35/2006 [26], kurā izskatīta Zviedrijā esošās Ores pašvaldības veiktā zemes pārdošana, kur pašvaldība bija saņēmusi augstākas cenas piedāvājumu par īpašumu.Turklāt Iestāde pauda bažas par to, vai šo zemes pārdošanu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma noteikumiem, jo īpaši pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. | Järelevalveamet osutas komisjoni otsusele C35/2006 [26], milles käsitleti Åre omavalitsuse maamüüki Rootsis, kus omavalitsus oli saanud kinnistule kõrgema konkureeriva pakkumise.Peale selle väljendas järelevalveamet kahtlust, kas maa müüki võiks pidada EMP lepinguga kooskõlas olevaks, eriti vastavalt EMP lepingu artikli 61 lõike 3 punktile c. |
| Norvēģijas iestāžu apsvērumi | 5 Norra ametiasutuste märkused |
| Norvēģijas iestādes 2010. gada 3. decembra vēstulē [27]atsaucas uz Iestādei adresēto 2008. gada 9. septembra vēstuli [28]. | 3. detsembri 2010. aasta kirjas [27]osutavad Norra ametiasutused järelevalveametile suunatud 9. septembri 2008. aasta kirjale [28]. |
