| Source | Target | | Jautājums par to, vai tirgus ir definējams kā ziemeļvalstu reģiona vai šaurāka mēroga, netiks atbildēts, jo analīzes rezultāts nemainītos no tā, vai izmantotu šauru vai plašāku definīciju. | Spørgsmålet om, hvorvidt markedet skal defineres som det nordiske område eller et mindre område, tages der ikke stilling til, idet resultatet af analysen forbliver det samme, uanset om der anvendes en snæver eller bredere definition. |
| Tirgus pieejamība | Markedsadgang |
| Ņemot vērā pašreizējos nolūkus un patlaban pieejamo informāciju, jāsecina, ka Norvēģija ir pilnībā īstenojusi unpiemērojusi Direktīvu 2003/54/EK. | På grundlag af de foreliggende oplysninger, og for så vidt angår den konkrete sag, ser det ud til, at Norge fuldstændig har gennemført og anvendt direktiv 2003/54/EF. |
| Attiecīgi un saskaņā ar 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuvi tirgum Norvēģijas teritorijā uzskata par neierobežotu. | Derfor og i overensstemmelse med artikel 30, stk. 3, første afsnit, bør adgangen til markedet betragtes som fri på hele Norges område. |
| Tieša konkurence | Konkurrencen på markedet |
| Iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi [7]izvērtēs triju galveno ražotāju tirgus daļas, koncentrācijas pakāpi tirgū un tirgus likviditātes pakāpi. | Tilsynsmyndigheden vil, på linje med Europa-Kommissionen [7], analysere de tre vigtigste producenters markedsandel, markedets koncentrations- og likviditetsgrad. |
| Eiropas Komisija uzskata, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens no rādītājiem par konkurences pakāpi valstu tirgos ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa” [8]. | Hvad angår elektricitetsproduktion, er Europa-Kommissionen er af den opfattelse, at »én indikator for omfanget af konkurrencen på de nationale markeder er den markedsandel, som de tre største producenter (…) råder over« [8]. |
| Ziemeļvalstu tirgus triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa ražošanas jaudas izteiksmē 2010. gadā bija 45,1 % (Vattenfall: 18,8 %, Statkraft: 13,3 % un Fortum: 13 %), kas ir pieņemams līmenis. | De tre største producenters samlede andel af produktionsmarkedet i det nordiske område var i 2010 på 45,1 % (Vattenfall: 18,8 %, Statkraft: 13,3 %, Fortum: 13 %), hvilket er et acceptabelt niveau. |
| Mērot pēc Hirschman-Herfindahl indeksa (HHI), koncentrācijas pakāpe Norvēģijā pēc jaudas 2008. gadā bija 1826 [9]. | Koncentrationsgraden på Hirschman-Herfindahl-indekset (HHI) blev i Norge målt til 1826 i 2008 [9]. |
| Ziemeļvalstu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus ir jāuzskata par konkurētspējīgu. | Det nordiske engrosmarked for elektricitet må anses som værende konkurrencepræget. |
| Pāreja uz brīvo tirgu ziemeļvalstu reģionā ir bijusi ļoti veiksmīga. | Overgangen til et åbent marked har været meget vellykket i det nordiske område. |
| Kā tas norādīts iepriekš, jaudas trūkums pārslodzes dēļ notiek reti un tas pēc dabas ir īslaicīgs. | Som illustreret ovenfor er flaskehalse som følge af overbelastning sjældne og af midlertidig karakter. |
| Tādēļ pastāv pastāvīgs konkurences spiediens, ko izraisa iespēja iegūt elektroenerģiju ārpus Norvēģijas teritorijas. | Der er altså et konstant konkurrencepres i Norge, fordi man kan få elektricitet udefra. |
| Ziemeļvalstu starpā netiek iekasēta maksa par pārvadi. | Der opkræves ingen transmissionsgebyrer mellem de nordiske lande. |
| Reti pārslogotās līnijas starp Norvēģiju un citām cenu zonām nodrošina to, ka ieguldījumus elektroenerģijas nozarē Norvēģijas teritorijā nevar veikt, neņemot vērā citus ražotājus ziemeļvalstu tirgū. | Da der ofte er ledig kapacitet i forbindelserne mellem Norge og andre prisområder, kan der ikke investeres i elsektoren på norsk område, uden at andre producenter på det nordiske marked tages i betragtning. |
| Turklāt vairumtirdzniecības cenas nosaka Nord Pool, kas vada augstas likviditātes tirdzniecības platformu. | Endvidere bliver engrosprisen for el fastsat af Nord Pool, som opererer på en meget likvid handelsplatform. |
| Arī balansēšanas elektroenerģijas tirgu darbība jāuzskata par rādītāju ne vien attiecībā uz ražošanu, bet arī uz vairumtirdzniecību. | Derudover bør balancemarkedernes virkemåde også betragtes som en indikator, ikke kun hvad angår produktion, men også hvad angår engrosmarkedet. |
| Faktiski jebkuram tirgus dalībniekam, kurš nespēj savu produkcijas piedāvājumu pielāgot savu klientu specifikai, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvades sistēmas operators (PSO) pārdos izlīdzinošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. | Rent faktisk vil en markedsdeltager, som ikke hurtigt kan tilpasse sin produktionssammensætning til sine kunders særlige kendetegn, blive udsat for de risici, der er forbundet med forskellen på den pris, som transmissionssystemoperatøren (TSO) vil sælge overskudsproduktion til, og den pris, som den pågældende TSO vil købe den tilbage til. |
| Šīs cenas pārvades sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, kuri vēlas savu ražošanu regulēt, to paaugstinot vai samazinot. | Disse priser kan TSO'en enten have fået pålagt af den regulerende myndighed, eller de kan fremkomme som resultat af en markedsbaseret mekanisme, hvor prisen fastsættes ud fra andre producenters bud på at sætte deres produktion op eller ned. |
| Ziemeļvalstu reģionā ir gandrīz pilnībā integrēts balansēšanas elektroenerģijas tirgus balansēšanas elektroenerģijas piegādei, un tā galvenās pazīmes – uz tirgu pamatota cenu veidošana un nelielā starpība starp iepirkšanas cenu no PSO un pārdošanas cenu – jāuzskata par norādi uz to, ka ir tieša konkurence. | Der findes et næsten fuldt integreret balancemarked for balancekraft i det nordiske område, og markedets hovedtræk — markedsbaseret prisfastsættelse og en relativt lille prisforskel mellem TSO's købs- og salgspris — er af en sådan karakter, at de bør opfattes som en indikator for, at markedet er direkte undergivet almindelige konkurrencevilkår. |
| Šie faktori tādēļ ir jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību konkrētajā tirgū neatkarīgi no tā, vai tirgus ģeogrāfiskās robežas aptver ziemeļvalstu reģionu kopumā vai tirgus ir šaurāks. | Disse forhold skal derfor ses som en indikator for, at det undersøgte markedet er undergivet almindelige konkurrencevilkår, uanset om markedets geografiske område omfatter det nordiske område samlet set eller et mindre område. |
| SECINĀJUMI | KONKLUSION |
| Ņemot vērā iepriekš minētās norādes, uzskatāms, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par tiešu konkurenci attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu Norvēģijā ir izpildīts. | På baggrund af ovennævnte indikatorer i Norge bør betingelsen om, at den pågældende aktivitet skal være direkte undergivet almindelige konkurrencevilkår, jf. artikel 30, stk. 1, i direktiv 2004/17/EF, anses for at være opfyldt, hvad angår produktion og engrossalg af elektricitet i Norge. |
| Turklāt, kā minēts 18. apsvērumā, nosacījums par brīvu piekļuvi uzskatāms par izpildītu. | Endvidere må betingelsen om fri adgang til markedet, jf. betragtning 18, anses for at være opfyldt. |
| Tādējādi Direktīva 2004/17/EK nav piemērojama ne gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības ražot elektroenerģiju un nodrošināt tās vairumpiegādi šajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ne arī tad, kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai šajos apgabalos. | Som følge heraf bør direktiv 2004/17/EF ikke finde anvendelse, når ordregivere indgår kontrakter med henblik på at muliggøre produktion eller engrossalg af elektricitet i disse geografiske områder, eller når de afholder projektkonkurrencer med henblik på udøvelse af en sådan aktivitet i områderne. |
| Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija 2012. gada 24. janvārī, kā tā ir atspoguļota prasītāja iesniegtajā informācijā. | Denne beslutning bygger på den retlige og faktiske situation pr. 24. januar 2012, som den fremgår af de oplysninger, ansøgerne har indgivet. |
| Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti. | Den kan ændres, hvis betydelige ændringer af de retlige og faktiske forhold medfører, at betingelserne for at anvende artikel 30, stk. 1, i direktiv 2004/17/EF ikke længere er opfyldt. |
| Šis lēmums ir pieņemts vienīgi ar nolūku piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam, un tas nekādā veidā neskar konkurences noteikumu piemērošanu. | Denne beslutning er udelukkende truffet for at indrømme en undtagelse i henhold til artikel 30 i direktiv 2004/17/EF og berører ikke anvendelsen af konkurrencereglerne. |
| Šis lēmums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību Norvēģijā, bet tas neattiecas uz elektroenerģijas pārvadi, sadali un piegādi mazumtirdzniecībā Norvēģijā. | Denne beslutning vedrører produktion og engrossalg af elektricitet i Norge og indvirker ikke på aktiviteter som transmission, distribution og detailsalg af elektricitet i Norge. |
| Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi EBTA Valsts iepirkumu komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, | Foranstaltningerne i denne beslutning er i overensstemmelse med udtalelsen fra EFTA's Rådgivende Udvalg for Offentlige Aftaler, der bistår EFTA-Tilsynsmyndigheden — |
| Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikuma 4. punktā minētais tiesību akts, ar ko koordinē valsts pasūtījuma līgumus komunālo pakalpojumu nozarē (Direktīva 2004/17/EK), neattiecas uz līgumiem, ko piešķir līgumslēdzējas iestādes un kas piešķir tiesības darboties elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības jomā Norvēģijā. | Den retsakt, der henvises til i punkt 4 i bilag XVI til aftalen om Det Europæiske Økonomiske Samarbejdsområde om fastsættelse af fremgangsmåderne for indgåelse af offentlige kontrakter i forsyningssektoren (direktiv 2004/17/EF) finder ikke anvendelse på kontrakter, der tildeles af ordregivere, og som har til formål at muliggøre produktion og engrossalg af elektricitet i Norge. |
| OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp. | EFT L 27 af 30.1.1997, s. 20. |
| Skatīt Eiropas Komisijas 2011. gada 26. janvāra lēmumu lietā COMP/M.5978 – GDF Suez/International Power, 2008. gada 22. decembra lēmumu lietā COMP/M.5224 – EDF/British Energy, 2006. gada 14. novembra lēmumu lietā COMP/M.4180 – Gaz de France/Suez, 2004. gada 9. decembra lēmumu lietā M.3440 – EDP/ENI/GDP. | Se Europa-Kommissionens afgørelse af 26. januar 2011 i sag COMP/M.5978 — GDF Suez/International Power, afgørelse af 22. december 2008 i sag COMP/M.5224 — EDF/British Energy, afgørelse af 14. november 2006 i sag COMP/M.4180 — Gaz de France/Suez og i afgørelse af 9. december 2004 i sag COMP/M.3440 — EDP/ENI/GDP. |
| Skatīt arī Komisijas lēmumus, ar kuriem elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā un Somijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK: 2006. gada 19. jūnija lēmumu, ar kuru nosaka, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts ir piemērojams elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Somijā, izņemot Ālandu salas, un 2007. gada 29. oktobra lēmumu, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK piemērošanas. | Se også Kommissionens beslutning om undtagelse af produktion og salg af elektricitet i Sverige og Finland fra anvendelsen af direktiv 2004/17/EF, beslutning af 19. juni 2006 om, at artikel 30, stk. 1, i direktiv 2004/17/EF finder anvendelse på produktion og salg af elektricitet i Finland med undtagelse af Ålandsøerne og beslutning af 29. oktober 2007 om undtagelse af produktion og salg af elektricitet i Sverige fra anvendelsen af direktiv 2004/17/EF. |
| Oslo – NO 1, Kristiansand – NO 2, Trondheim – NO 3, Tromsø – NO4 un Bergen – NO 5. | Oslo-NO 1, Kristiansand-NO 2, Trondheim-NO 3, Tromsø-NO 4 og Bergen-NO 5. |
| Sakarā ar to, ka ekpluatācijā tika nodots jauns savienojuma punkts, robeža starp izsoles zonām NO 2 un NO 52011. gada 5. septembrī tika pārvietota ziemeļu virzienā. | Den 5. september 2011 blev grænserne mellem budområderne NO 2 og NO 5 rykket nordpå, fordi der blev sat en ny forbindelse i drift. |
| Prasībā sniegtajā informācijā šīs pārmaiņas nav ņemtas vērā. | Dataene i ansøgningen tager ikke højde for denne ændring. |
| Skatīt Valsts pārvaldes ministrijas 2002. gada 14. oktobra lēmumu Statkraft – Agder Energi un 2003. gada 7. februāra lēmumu Statkraft – Trondheim Energiverk. | Se administrasjonsdepartementets afgørelse af 14. oktober 2002 Statkraft – Agder Energi og af 7. februar 2003 Statkraft – Trondheim Energiverk. |
| 2006. gada 19. jūnija lēmums, ar kuru nosaka, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts ir piemērojams elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Somijā, izņemot Ālandu salas, un 2007. gada 29. oktobra lēmums, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK, 7.–13. punkts. | Beslutning af 19. juni 2006 om, at artikel 30, stk. 1, i direktiv 2004/17/EF finder anvendelse på produktion og salg af elektricitet i Finland med undtagelse af Ålandsøerne og beslutning af29. oktober 2007 om undtagelse af produktion og salg af elektricitet i Sverige fra anvendelsen af direktiv 2004/17/EF, betragtning 7-13. |
| Skatīt pārskatu par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē, COM(2005) 568 galīgā redakcija, 15.11.2005., un 2007. gada 29. oktobra lēmumu, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK. | Se Rapport om udviklingen med hensyn til realisering af det indre marked for gas og elektricitet, KOM(2005) 568 endelig af 15.11.2005, beslutning af 29. oktober 2007 om undtagelse af produktion og salg af elektricitet i Sverige fra anvendelsen af direktiv 2004/17/EF. |
| Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu, tehnisko pielikumu Komisijas paziņojumam Padomei un Eiropas Parlamentam – Ziņojums par panākumiem iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē COM(2010) 84 galīgā redakcija, 12. lpp. | Se Kommissionens tjenestegrenes arbejdsdokument, teknisk bilag til meddelelse fra Kommissionen til Rådet og Europa-Parlamentet rapport om opbygning af det indre marked for gas og elektricitet, KOM(2010) 84 endelig, s. 12. |
| Stundas izolācijā, % | % timer med forskel |
| Kopš Norvēģijas un Zviedrijas kopīga tirgus atvēršanas brīža 1996. gadā vēlāk tirgū tika integrētas pārējās ziemeļvalstis: 1998. gadā Somija, 1999./2000. gadā Dānija un 2010. gadā Igaunija. | Siden åbningen af et fælles norsk-svensk marked i 1996 er de andre nordiske lande blevet integreret i markedet. Finland kom med i 1998, Danmark i 1999/2000 og Estland i 2010. |
| ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā iekļauto sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 92/12/COL | om ændring af listen i punkt 39 i del 1.2 i kapitel I i bilag I til aftalen om Det Europæiske Økonomiske Samarbejdsområde over de grænsekontrolsteder i Island og Norge, der er godkendt til at føre veterinærkontrol med levende dyr og animalske produkter fra tredjelande, og om ophævelse af EFTA-tilsynsmyndighedens afgørelse nr. 92/12/KOL |
| ņemot vērā EEZ līguma I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 4.B punkta 1. un 3. apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu, | under henvisning til punkt 4.B. 1) og 3), og punkt 5.b), i indledningen til kapitel I i bilag I til EØS-aftalen, |
| ņemot vērā EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1. daļas 4. punktā minēto tiesību aktu (Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm [1]), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar pielāgojumiem pa nozarēm, kuri norādīti minētā līguma I pielikumā, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu, | under henvisning til den retsakt, der er nævnt i punkt 4 i del 1.1. i kapitel I i bilag I til EØS-aftalen (Rådets direktiv 97/78/EF af 18. december 1997 om fastsættelse af principperne for tilrettelæggelse af veterinærkontrollen for tredjelandsprodukter, der føres ind i Fællesskabet) [1], som ændret og tilpasset til EØS-aftalen ved de sektortilpasninger, der er nævnt i bilag I til samme aftale, særlig artikel 6, stk. 2, i retsakten, |
| ņemot vērā kolēģijas Lēmumu Nr. 326/12/COL, ar ko pilnvaro atbildīgo kolēģijas locekli pieņemt šo lēmumu, | under henvisning til kollegiets beslutning nr. 326/12/KOL om bemyndigelse af det kompetente medlem af kollegiet til at træffe denne beslutning, og |
| 2012. gada 17. jūlijā Norvēģijas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – NFSA) informēja Iestādi par izmaiņām Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstā, kas saistītas ar Ellingsøy pārbaužu centru. | Den norske fødevaresikkerhedsautoritet (Mattilsynet) meddelte den 17. juli 2012 Tilsynsmyndigheden om ændringer i listen over norske grænsekontrolsteder vedrørende inspektionscentret Ellingsøy. |
| Ellingsøy pārbaužu centrs ir uzskaitīts pie Ålesund ostas robežkontroles punkta (NO AES 1), un saskaņā ar Iestādes 2012. gada 13. marta [2]Lēmuma Nr. 92/12/COL pielikumu tas ir apstiprināts attiecībā uz saldētu, fasētu zivsaimniecības produktu, kas ir paredzēti lietošanai cilvēku uzturā [HC-TF(FR)(1)(2)(3)], ievešanu. 2012. gada 14. jūnijāNFSA atsauca apstiprinājumu veikt pārbaužu centra funkcijas pēc uzņēmuma pieprasījuma un ar 2012. gada 17. jūlija vēstuli lūdza Iestādei izslēgt Ellingsøy pārbaužu centru no Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu saraksta, kas apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm. | Inspektionscentret Ellingsøy er angivet under grænsekontrolsted Ålesund Havn (NO AES 1) og optræder i bilaget til Tilsynsmyndighedens afgørelse nr. 92/12/KOL af 13. marts 2012 [2]med godkendelse af import af frosne, pakkede fiskevarer egnede til konsum [HC-TF(FR)(1)(2)(3)].Den 14. juni 2012 trak Mattilsynet godkendelsen af inspektionscentret tilbage efter anmodning fra selskabet og, ved skrivelse af 17. juli 2012, bad Tilsynsmyndigheden om at fjerne inspektionscentret Ellingsøy fra listen over grænsekontrolsteder i Island og Norge, der er godkendt til at føre veterinærkontrol med levende dyr og animalske produkter fra tredjelande. |
| Saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK Iestāde izveido un publicē apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, kuru vēlāk var grozīt vai papildināt, lai atspoguļotu izmaiņas valstu sarakstos. | I henhold til direktiv 97/78/EC skal Tilsynsmyndigheden etablere og offentliggøre en liste over godkendte grænsekontrolsteder, der efterfølgende kan ændres eller suppleres for at afspejle ændringer i de nationale lister. |
| Pašreizējo robežkontroles punktu sarakstu Iestāde apstiprināja, pieņemot 2012. gada 13. marta Lēmumu Nr. 92/12/COL. | Den aktuelle liste over godkendte grænsekontrolsteder blev vedtaget af Tilsynsmyndigheden den 13. marts 2012 ved afgørelse nr. 92/12/KOL. |
| Tāpēc Iestādes pienākums ir grozīt Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstu un publicēt jaunu sarakstu, atspoguļojot pie Ålesund ostas robežkontroles punkta (NO AES 1) uzskaitītā Ellingsøy pārbaužu centra izslēgšanu no Norvēģijas robežkontroles punktu saraksta. | Tilsynsmyndigheden er derfor forpligtet til at ændre listen over grænsekontrolsteder i Island og Norge og offentliggøre en ny liste, der afspejler fjernelsen af inspektionscentret Ellingsøy under grænsekontrolstedet Ålesund Havn (NO AES 1) fra den norske liste over grænsekontrolsteder. |
| Iestāde ar savu Lēmumu 326/12/COL ir nodevusi šo jautājumu izskatīšanai EBTA Veterinārijas komitejā, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei. | Tilsynsmyndigheden henviste ved afgørelse nr. 326/12/KOL sagen til EFTA-Veterinærkomitéen, der bistår EFTA-Tilsynsmyndigheden. |
| Attiecīgi šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar vienprātīgo atzinumu, ko sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, un pasākumu galīgais teksts paliek nemainīgs, | Foranstaltningerne i denne afgørelse er i overensstemmelse med den enstemmige udtalelse fra EFTA-Veterinærkomitéen, der bistår EFTA-Tilsynsmyndigheden, og den endelige ordlyd af foranstaltningerne forbliver uændret — |
| Pie Ålesund ostas robežkontroles punkta (NO AES 1) uzskaitītais Ellingsøy pārbaužu centrs ir izslēgts no Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā iekļautā saraksta, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm. | Inspektionscentret Ellingsøy under grænsekontrolsted Ålesund Havn (NO AES 1) er fjernet fra listen i punkt 39 i del 1.2 i kapitel I i bilag I til EØS-aftalen over de grænsekontrolsteder i Island og Norge, der er godkendt til at føre veterinærkontrol med levende dyr og animalske produkter fra tredjelande. |
| Ar šo atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2012. gada 13. marta Lēmumu Nr. 92/12/COL. | EFTA-Tilsynsmyndighedens afgørelse nr. 92/12/KOL af 13. marts 2012 ophæves herved. |
| Šis lēmums stājas spēkā 2012. gada 20. septembrī. | Denne afgørelse træder i kraft den 20. september 2012. |
| OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. | EFT L 24 af 30.1.1998, s. 9. |
| OV L 141, 31.5.2012., 16. lpp., un EEZ pielikums Nr. 29, 31.5.2012., 1. lpp. | EUT L 141 af 31.5.2012, s. 16 og EØS-tillæg nr. 29 af 31.5.2012, s. 1. |
| R Autoceļš | R Vej |
