| Source | Target | | Turklāt Norvēģijas iestādes apgalvo, ka ekspertu novērtējumi tika saņemti pirms pārdošanas sarunu sākšanas ar SDO un ka ziņojumos ir norādīta īpašuma tirgus cena. | De norske myndigheder hævder videre, at ekspertvurderingerne blev indhentet forud for enhver forhandling om salg med SDO, og at rapporterne afspejler ejendommens markedsværdi. |
| Turklāt Norvēģijas iestādes iesniedza Oppdālas pašvaldības sagatavotu pārskatu, kurā norādīts, ka īpašuma cena ir augstākā pašvaldībai zināmā cena par kvadrātmetru šajā reģionā. | Desuden fremsendte de norske myndigheder en oversigt udarbejdet af Oppdal Kommune, som viser, at prisen på ejendommen, så vidt kommunen er orienteret, er den højeste kvadratmeterpris, der er blevet betalt i området. |
| Norvēģijas iestādes apgalvo, ka tirgus cenai būtu jāatspoguļo vērtība, ko parasts pircējs būtu gatavs maksāt par šo īpašumu, neņemot vērā pircējus ar īpašām interesēm. | Ydermere hævder de norske myndigheder, at markedsprisen bør afspejle den værdi, en almindelig køber, ikke købere med særlige interesser, ville være villig til at betale for ejendommen. |
| Tie tika īstenoti attiecīgi 2008. gada 7. un 9. jūlijā. | Vurderingerne blev udført i juli 2008, henholdsvis den 7. og den 9. juli. |
| Lai gan SDO 2007. gada februārī uzrādīja interesi par īpašumu un vēlāk tajā pašā gadā pauda interesi par īpašuma iegādi, Norvēģijas iestādes nedeva iespēju iegādāties īpašumu, un Norvēģijas iestāžu iesniegtajā sarakstē nav nekādu norāžu uz to, ka pirms abu ekspertu novērtējumu secinājumu paziņošanas būtu noslēgtas pārdošanas sarunas vai vienošanās par pirkuma cenu. | Mens SDO viste interesse for ejendommen i februar 2007 og senere samme år tilkendegav interesse i at købe ejendommen, gav de norske myndigheder ingen forkøbsret, og i den korrespondance, de norske myndigheder har fremlagt, er der ingen tegn på enighed om at forhandlinger om salg eller på, at der var aftalt en købspris, før de sagkyndiges vurdering var kendt. |
| ar kuru elektroenerģijas ražošanai un vairumtirdzniecībai Norvēģijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs | om undtagelse af produktion og engrossalg af elektricitet i Norge fra anvendelsen af Europa-Parlamentets og Rådets direktiv 2004/17/EF om samordning af fremgangsmåderne ved indgåelse af kontrakter inden for vand- og energiforsyning, transport samt posttjenester |
| ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, | under henvisning til aftalen om Det Europæiske Økonomiske Samarbejdsområde, |
| ņemot vērā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikuma 4. punktā minēto tiesību aktu, ar ko koordinē valsts pasūtījuma līgumus komunālo pakalpojumu nozarē (Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs [1]) (“Direktīva 2004/17/EK”), un jo īpaši tās 30. pantu, | under henvisning til den retsakt, der henvises til i punkt 4 i bilag XVI til aftalen om Det Europæiske Økonomiske Samarbejdsområde om fastlæggelse af fremgangsmåderne ved indgåelse af offentlige kontrakter i forsyningssektoren (Europa-Parlamentets og Rådets direktiv 2004/17/EF af 31. marts 2004 om samordning af fremgangsmåderne for indgåelse af kontrakter inden for vand- og energiforsyning, transport og posttjenester [1]) (»direktiv 2004/17/EF«) særlig artikel 30, |
| ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 1. protokola 1. un 3. pantu, | under henvisning til aftalen mellem EFTA-staterne om oprettelse af en tilsynsmyndighed og en domstol (»tilsyns- og domstolsaftalen«), særlig artikel 1 og 3 i protokol 1 til aftalen, |
| ņemot vērā prasību, ko Iestādei 2012. gada 24. janvārī iesniedza Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS,EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS (“prasītāji”), | under henvisning til ansøgningen fra Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS og Østfold Energi AS (»ansøgerne«) til tilsynsmyndigheden af 24. januar 2012, |
| ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (“Iestāde”) 2012. gada 19. aprīļa lēmumu, kas dalībvalstīm paredz īpašu atbildību lēmumu pieņemšanā valsts pasūtījuma līgumu jautājumos (Lēmums Nr. 138/12/COL), | under henvisning til EFTA-Tilsynsmyndighedens beslutning af 19. april 2012 om bemyndigelse af medlemslande med særlige forpligtelser inden for offentlige indkøb til at tage visse beslutninger på dette område (beslutning nr. 138/12/KOL), |
| pēc apspriešanās ar EBTA Valsts iepirkumu komiteju, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, | efter høring af Det Rådgivende Udvalg for Offentlige Aftaler som assisterer EFTA-Tilsynsmyndigheden, og |
| 2012. gada 24. janvārī Iestāde no Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu saņēma prasību apstiprināt Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērojamību hidroelektroenerģijas ražošanai un vairumpiegādei Norvēģijā. | Den 24. januar 2012 modtog EFTA-Tilsynsmyndigheden (»tilsynsmyndigheden«) en ansøgning fra Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS og Østfold Energi AS om at godkende anvendelsen af artikel 30, stk. 1, i direktiv 2004/17/EF på produktion og engrossalg af vandkraftenergi i Norge, jf. artikel 30, stk. 5, i direktiv 2004/17/EF. |
| Savās 2012. gada 17. februāra vēstulēs Iestāde pieprasīja papildu informāciju no Norvēģijas (pasākums Nr. 624270) un no prasītājiem (pasākums Nr. 624258). | Ved breve af 17. februar 2012 anmodede tilsynsmyndigheden om yderligere oplysninger fra både Norge (dok. nr. 624270) og ansøgerne (dok. nr. 624258). |
| Uz šo pieprasījumu Iestāde saņēma atbildi 2012. gada 20. marta vēstulē no Norvēģijas un 2012. gada 22. marta vēstulē no prasītājiem. | Tilsynsmyndigheden modtog svar på anmodningen fra Norge ved brev af 20. marts 2012 og fra ansøgerne ved brev af 22. marts 2012. |
| Prasītāju, kas Direktīvas 2004/17/EK nozīmē ir publiski uzņēmumi, prasība ir par hidroelektroenerģijas ražošanu un vairumpiegādi, tā kā tas ir aprakstīts prasībā. | Ansøgningen fra ansøgerne, som må anses for offentlige virksomheder i henhold til direktiv 2004/17/EF, vedrører produktion og engrossalg af vandkraftenergi, som beskrevet i denne. |
| TIESISKAIS PAMATS | RETSGRUNDLAG |
| Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts paredz, ka Direktīva 2004/17/EK neattiecas uz līgumiem, kas piešķir tiesības veikt kādu no 3.–7. pantā minētajām darbībām, ja EBTA valstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. | Det hedder i artikel 30, stk. 1, i direktiv 2004/17/EF, at kontrakter, der indgås med henblik på at muliggøre udførelse af en af de i artikel 3-7 omhandlede aktiviteter, ikke er underlagt direktivet, hvis den pågældende aktivitet i den EFTA-stat, hvor den udøves, er direkte undergivet almindelige konkurrencevilkår på markeder, hvortil adgangen er fri. |
| Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt prasību novērtēt 30. panta 1. punkta piemērojamību, ja attiecīgās EEZ valsts tiesību akti paredz tādu iespēju. | I henhold til artikel 30, stk. 5, i direktiv 2004/17/EF kan de ordregivende myndigheder indgive en ansøgning om anvendelse af artikel 30, stk. 1, hvis lovgivningen i den pågældende EØS-stat giver mulighed herfor. |
| Saskaņā ar 2006. gada 7. aprīļa Noteikumu Nr. 403 par valsts pasūtījuma līgumiem komunālo pakalpojumu nozarē 15.-1. iedaļas 2. punktu (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt Iestādei prasību piemērot Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu ar noteikumu, ka tās ir saņēmušas atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes. | Det fremgår af § 15-1, stk. 2, i de norske bestemmelser om offentlige indkøb i forsyningssektorerne (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene), at ordregivende myndigheder kan indsende en ansøgning om anvendelse af artikel 30, stk. 1, i direktiv 2004/17/EF til tilsynsmyndigheden, hvis de har indhentet en udtalelse fra det norske konkurrencetilsyn. |
| Prasītāji 2011. gada 16. martā saņēma atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes, kurā Norvēģijas Konkurences iestāde secina, ka uz konkrētajām darbībām attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. | Den 16. marts 2011 fik ansøgerne udtalelsen fra det norske konkurrencetilsyn, hvori tilsynet konkluderer, at de pågældende aktiviteter er direkte undergivet almindelige konkurrencevilkår på et marked, hvortil adgangen er fri. |
| Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā valsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos EEZ tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. | Adgangen til markedet betragtes som fri, hvis medlemsstaten har gennemført og anvender den relevante EØS-lovgivning, som åbner en given sektor eller en del heraf. |
| Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [2]. | Denne lovgivning er anført i bilag XI til direktiv 2004/17/EF, som for så vidt angår elsektoren henviser til Europa-Parlamentets og Rådets direktiv 96/92/EF af 19. december 1996 om fælles regler for det indre marked for elektricitet [2]. |
| Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu [3](“Direktīva 2003/54/EK”), kas ir iekļauta EEZ līguma IV pielikuma 22. punktā. | Direktiv 96/92/EF er blevet afløst af Europa-Parlamentets og Rådets direktiv 2003/54/EF af 26. juni 2003 om fælles regler for det indre marked for elektricitet og om ophævelse af direktiv 96/92/EF [3](»direktiv 2003/54/EF«), som er indarbejdet i punkt 22 i bilag IV til EØS-aftalen. |
| Tādējādi piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja Norvēģijas valsts ir īstenojusi un pienācīgi piemērojusi Direktīvu 2003/54/EK. | Adgangen til markedet betragtes derfor som fri, hvis den norske stat har gennemført og anvendt direktiv 2003/54/EF korrekt. |
| Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. | Der tages på grundlag af forskellige indikatorer, hvoraf ingen i sig selv er afgørende, stilling til, om en aktivitet er underlagt almindelige konkurrencevilkår. |
| Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, viens no vērā ņemamajiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. | Hvad angår de markeder, der er omfattet af nærværende afgørelse, er hovedaktørernes markedsandel på et givet marked et af de kriterier, som bør tages i betragtning. |
| Vēl viens kritērijs ir koncentrācijas līmenis attiecīgajos tirgos. | Et andet kriterium er koncentrationsgraden på disse markeder. |
| Ievērojot attiecīgo tirgu īpašās iezīmes, būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, balansēšanas tirgus darbība, cenu konkurence un tas, cik daudzklientu maina piegādātāju. | På grund af markedernes særlige kendetegn bør der også tages hensyn til andre kriterier som f.eks. balancemarkedets virkemåde, priskonkurrencen og omfanget af leverandørskift blandt kunderne. |
| Tirgus definīcija | Markedsdefinition |
| Produkta tirgus | Produktmarkedet |
| Attiecīgais produkta tirgus ir elektroenerģijas ražošana un vairumpiegāde [4]. | Det relevante produktmarked er produktion og engrossalg af elektricitet [4]. |
| Tādējādi tirgus ietver elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās un elektroenerģijas importu caur starpsavienojumiem tiešai tālākpārdošanai lieliem industriāliem klientiem vai elektroenerģijas mazumtirgotājiem. | Markedet dækker derfor produktion af elektricitet på kraftværker og import af elektricitet gennem samkøringslinjer med henblik på videresalg direkte til store industrikunder eller detailforhandlere. |
| Tirgus ģeogrāfija | Det geografiske marked |
| Norvēģijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus lielā mērā ir integrēts ziemeļvalstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas) elektroenerģijas tirgū. | Det norske engrosmarked for elektricitet er i høj grad integreret i det nordiske marked (Danmark, Norge, Sverige og Finland). |
| Liela daļa no ziemeļvalstu reģionā ražotās elektroenerģijas tiek tirgota ar kopīgās ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot AS (Nord Pool) starpniecību, noslēdzot līgumus par fizisku elektroenerģijas piegādi. | En stor del af elektricitetsproduktionen i det nordiske område handles gennem den fælles nordiske børs for kontrakter om fysisk levering af elkraft, som drives af Nord Pool Spot AS (Nord Pool). |
| Nord Pool ziemeļvalstu elektroenerģijas birža ietver Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus. | Nord Pools nordiske elbørs omfatter på nuværende tidspunkt engrosmarkederne for elektricitet i Norge, Sverige, Danmark, Finland og Estland. |
| Nord Pool darbojas divos elektroenerģijas fiziskās vairumpiegādes tirgos: nākamās dienas (day-ahead) tirgū Elspot, kur ik dienu tiek tirgoti elektroenerģijas līgumi, kas paredz fizisku piegādi nākamās dienas 24 stundu periodā un Elbas pārrobežu diennakts (intra-day) tirgū, kur izmaiņas nākamās dienas darījumos tiek veiktas līdz pat vienu stundu pirms piegādes. | Nord Pool driver to markeder for fysisk engrossalg af elkraft: day-ahead-markedet Elspot, hvor der dagligt handles med elkontrakter på timebasis om fysisk levering i det følgende døgn, og Elbas, som er et løbende, grænseoverskridende intraday-marked, hvor der foretages justeringer af handler, som blev indgået på day-ahead-markedet indtil en time før levering. |
| Kopā abi tirgi 2010. gadā veidoja 74 % no ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa, sasniedzot 307 TWh apjomu. | Tilsammen dækkede disse markeder 74 % af det nordiske elforbrug i 2010 svarende til en mængde på 307 TWh. |
| Pārējais apjoms tiek pārdots divpusējās sarunās starp piegādātāju un patērētāju. | Den resterende mængde handles bilateralt mellem køber og sælger. |
| Ziemeļvalstu tirgus ir sadalīts dažās izsoles zonās, kas ir savienotas ar starpsavienojumiem. | Det nordiske marked er opdelt i flere udbudsområder, som er koblet sammen med samkøringslinjer. |
| Elspot tirdzniecības cena balstās uz solīšanu un piedāvājumiem no visiem tirgus dalībniekiem un ir noteikta tā, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū ik stundu 24 stundu laikā. | Handelsprisen på Elspot er baseret på bud og tilbud fra alle markedsdeltagere, og den skal skabe balance mellem udbud og efterspørgsel på markedet for hver time i døgnet. |
| Elspot cenu mehānisms pielāgo elektroenerģijas plūsmu caur starpsavienojumiem atbilstoši ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru noteiktajai pieejamajai tirdzniecības jaudai. | Prismekanismen på Elspot justerer overførslen af elektricitet i markedets samkøringslinjer til den handelskapacitet, de nordiske transmissionssystemoperatører har angivet. |
| Pārvades jaudas ierobežojumi ziemeļvalstu tirgū var radīt īslaicīgu pārslodzi, tādējādi ģeogrāfiski sadalot ziemeļvalstu teritoriju mazākos tirgos. | Begrænsninger på transmissionskapaciteten i det nordiske område kan medføre midlertidige overbelastninger, som geografisk opdeler området i mindre markeder. |
| Cenu mehānismi ziemeļvalstu starpsavienojumos un Norvēģijā tiek izmantoti, lai mazinātu tīkla pārslodzi, ieviešot atšķirīgas Elspot zonas cenas. | Prismekanismerne bruges i samkøringslinjerne mellem de nordiske lande og internt i Norge til at afhjælpe overbelastning af nettet, idet Elspot har flere forskellige prisområder. |
| Lai zonā līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu, cenu zonās cenas var atšķirties. | Der kan derfor være forskellige priser i prisområderne, der skaber balance mellem udbud og efterspørgsel i området. |
| Tā rezultātā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var atšķirties no stundas uz stundu. | Som følge heraf kan det relevante geografiske marked variere fra time til time. |
| Pārslodzes gadījumā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir šaurāks nekā ziemeļvalstu teritorija un var atbilst iekšzemes izsoles zonai. | I tilfælde af overbelastning bliver det relevante geografiske marked mindre end det nordiske område og kan svare til nationale budområder. |
| Pašlaik Norvēģijā ir piecas izsoles zonas [5]. | Der er på nuværende tidspunkt fem budområder i Norge [5]. |
| Stundu daudzums, kuru laikā ziemeļvalstu reģiona dažādās zonās ir cenu atšķirības, ir ierobežots: | Imidlertid er procentdelen af timer, hvor der er prisforskel mellem områderne i Norden, begrænset: |
| Cenu zona | Prisområde |
| Lielākoties cenas ir saistītas: | Størstedelen af tiden er der ingen prisforskel mellem områderne: |
| Cenu zonu kombinācija | Prisområdepar |
| Stundas sasaistē, % | % timer uden forskel |
| NO 1 – NO 2 | NO 1-NO 2 |
| NO 1 – NO 2 – NO 5 | NO 1-NO 2-NO 5 |
| NO 3 – NO 4 – Zviedrija | NO 3-NO 4-Sverige |
| Norvēģijas cenu zonas pārsvarā ir integrētas Zviedrijā. | De norske prisområder er almindeligvis integreret med Sverige. |
| Iespēja, ka radīsies pārslodzes gadījumi var nozīmēt, ka pagaidu pārslodzi izmanto, lai palielinātu vietējā tirgus varu. | Risikoen for overbelastning kan give anledning til bekymring over muligheden for at udnytte midlertidige flaskehalse til at øge styrken på det lokale marked. |
| Ņemot vērā šo problēmu, Norvēģijas konkurences iestādes ir definējušas attiecīgo ģeogrāfisko tirgu kā ziemeļvalstu tirgu stundās, kad nav pārslodžu, un kā mazāku tirgu pārslodžu stundās [6]. | Derfor har de norske konkurrencemyndigheder defineret det relevante geografiske marked som det nordiske område i timer uden overbelastning, og som mindre områder i timer med overbelastning [6]. |
