| Source | Target | | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, | ob upoštevanju Sporazuma o Evropskem gospodarskem prostoru, |
| ņemot vērā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikuma 4. punktā minēto tiesību aktu, ar ko koordinē valsts pasūtījuma līgumus komunālo pakalpojumu nozarē (Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs [1]) (“Direktīva 2004/17/EK”), un jo īpaši tās 30. pantu, | ob upoštevanju akta iz točke 4 Priloge XVI k Sporazumu o Evropskem gospodarskem prostoru, ki določa postopke za oddajo javnih naročil v sektorju gospodarskih javnih služb (Direktiva 2004/17/ES Evropskega parlamenta in Sveta z dne 31. marca 2004 o usklajevanju postopkov za oddajo javnih naročil naročnikov v vodnem, energetskem in transportnem sektorju ter sektorju poštnih storitev [1]) (v nadaljnjem besedilu: Direktiva 2004/17/ES), in zlasti člena 30 akta, |
| ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 1. protokola 1. un 3. pantu, | ob upoštevanju Sporazuma med državami Efte o ustanovitvi nadzornega organa in sodišča ter zlasti členov 1 in 3 Protokola k Sporazumu, |
| ņemot vērā prasību, ko Iestādei 2012. gada 24. janvārī iesniedza Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS (“prasītāji”), | ob upoštevanju zahtevka, ki soga pri Nadzornem organu 24. januarja 2012 vložila podjetja Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS in Østfold Energi AS (v nadaljnjem besedilu: vložniki), |
| ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (“Iestāde”) 2012. gada 19. aprīļa lēmumu, kas dalībvalstīm paredz īpašu atbildību lēmumu pieņemšanā valsts pasūtījuma līgumu jautājumos (Lēmums Nr. 138/12/COL), | ob upoštevanju odločbe Nadzornega organa Efte (v nadaljnjem besedilu: Nadzorni organ) z dne 19. aprila 2012, ki članu s posebno odgovornostjo za javna naročila daje pooblastila za sprejemanje nekaterih odločitev na tem področju (Odločba št. 138/12/COL), |
| pēc apspriešanās ar EBTA Valsts iepirkumu komiteju, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, | po posvetu z Odborom Efte za javna naročila, ki pomaga Nadzornemu organu Efte, |
| 2012. gada 24. janvārī Iestāde no Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu saņēma prasību apstiprināt Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērojamību hidroelektroenerģijas ražošanai un vairumpiegādei Norvēģijā. | Nadzorni organ je 24. januarja 2012 prejel zahtevek podjetij Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS in Østfold Energi AS v skladu s členom 30(5) Direktive 2004/17/ES za potrditev, da se člen 30(1) Direktive 2004/17/ES uporablja za dejavnosti proizvodnje in veleprodaje hidroenergije na Norveškem. |
| Savās 2012. gada 17. februāra vēstulēs Iestāde pieprasīja papildu informāciju no Norvēģijas (pasākums Nr. 624270) un no prasītājiem (pasākums Nr. 624258). | Nadzorni organ je z dopisi z dne 17. februarja 2012 zahteval dodatne informacije od norveških organov (št. dogodka: 624270) in vložnikov (št. dogodka: 624258). |
| Uz šo pieprasījumu Iestāde saņēma atbildi 2012. gada 20. marta vēstulē no Norvēģijas un 2012. gada 22. marta vēstulē no prasītājiem. | Nadzorni organ je odgovore na to zahtevo prejel od norveških organov z dopisom z dne 20. marca 2012 in od vložnikov z dopisom z dne 22. marca 2012. |
| Prasītāju, kas Direktīvas 2004/17/EK nozīmē ir publiski uzņēmumi, prasība ir par hidroelektroenerģijas ražošanu un vairumpiegādi, tā kā tas ir aprakstīts prasībā. | Zahtevek vložnikov, ki jih je treba obravnavati kot javna podjetja v smislu Direktive 2004/17/ES, se nanaša na proizvodnjo in veleprodajo hidroenergije, kot je opisano v zahtevku. |
| TIESISKAIS PAMATS | PRAVNI OKVIR |
| Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts paredz, ka Direktīva 2004/17/EK neattiecas uz līgumiem, kas piešķir tiesības veikt kādu no 3.–7. pantā minētajām darbībām, ja EBTA valstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. | Člen 30(1) Direktive 2004/17/ES določa, da se Direktiva 2004/17/ES ne uporablja za naročila, katerih namen je omogočiti opravljanje dejavnosti iz členov 3 do 7, če je v državi Efte, v kateri se dejavnost opravlja, dejavnost neposredno izpostavljena konkurenci na trgih, do katerih dostop ni omejen. |
| Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt prasību novērtēt 30. panta 1. punkta piemērojamību, ja attiecīgās EEZ valsts tiesību akti paredz tādu iespēju. | V skladu s členom 30(5) Direktive 2004/17/ES lahko naročniki zaprosijo za uporabo člena 30(1), kadar tako določa zakonodaja zadevne države EGP. |
| Saskaņā ar 2006. gada 7. aprīļa Noteikumu Nr. 403 par valsts pasūtījuma līgumiem komunālo pakalpojumu nozarē 15.-1. iedaļas 2. punktu (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt Iestādei prasību piemērot Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu ar noteikumu, ka tās ir saņēmušas atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes. | Iz odstavka 2 oddelka 15-1 Uredbe št. 403 z dne 7. aprila 2006 o javnih naročilih v sektorju gospodarskih javnih služb (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) izhaja, da naročniki lahko pri Nadzornem organu zaprosijo za uporabo člena 30(1) Direktive 2004/17/ES, če so prej pridobili mnenje norveškega urada za konkurenco. |
| Prasītāji 2011. gada 16. martā saņēma atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes, kurā Norvēģijas Konkurences iestāde secina, ka uz konkrētajām darbībām attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. | Vložniki so 16. marca 2011 pridobili mnenje norveškega urada za konkurenco, v katerem urad ugotavlja, da so zadevne dejavnosti neposredno izpostavljene konkurenci na trgu, do katerega dostop ni omejen. |
| Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā valsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos EEZ tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. | Dostop do trga se šteje za neomejenega, če je država pri odprtju zadevnega sektorja ali njegovega dela prenesla in uporablja ustrezno zakonodajo EGP. |
| Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [2]. | Ta zakonodaja je navedena v Prilogi XI k Direktivi 2004/17/ES, ki se v zvezi z elektroenergetskim sektorjem [2]sklicuje na Direktivo 96/92/ES Evropskega parlamenta in Sveta z dne 19. decembra 1996 o skupnih pravilih notranjega trga z električno energijo. |
| Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu [3](“Direktīva 2003/54/EK”), kas ir iekļauta EEZ līguma IV pielikuma 22. punktā. | Direktivo 96/92/ES je nadomestila Direktiva 2003/54/ES Evropskega parlamenta in Sveta z dne 26. junija 2003 o skupnih pravilih za notranji trg z električno energijo in o razveljavitvi Direktive 96/92/ES [3](v nadaljnjem besedilu: Direktiva 2003/54/ES), ki je vključena v točko 22 Priloge IV k Sporazumu EGP. |
| Tādējādi piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja Norvēģijas valsts ir īstenojusi un pienācīgi piemērojusi Direktīvu 2003/54/EK. | Zato se šteje, da je dostop do trga neomejen, če je Norveška prenesla Direktivo 2003/54/ES v svojo zakonodajo in jo pravilno uporablja. |
| Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. | Izpostavljenost konkurenci se oceni na podlagi različnih kazalnikov, od katerih nobeden sam zase ni odločilen. |
| Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, viens no vērā ņemamajiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. | V zvezi s trgi, ki jih zadeva ta odločba, je eno od meril, ki jih je treba upoštevati, tržni delež glavnih akterjev na določenem trgu. |
| Vēl viens kritērijs ir koncentrācijas līmenis attiecīgajos tirgos. | Drugo merilo je stopnja koncentracije na teh trgih. |
| Ievērojot attiecīgo tirgu īpašās iezīmes, būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, balansēšanas tirgus darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu maina piegādātāju. | Glede na značilnosti zadevnih trgov bi bilo treba upoštevati tudi druga merila, kot so delovanje izravnalnega trga, cenovna konkurenca in stopnja menjave dobavitelja. |
| Tirgus definīcija | Opredelitev trga |
| Produkta tirgus | Proizvodni trg |
| Attiecīgais produkta tirgus ir elektroenerģijas ražošana un vairumpiegāde [4]. | Upoštevni proizvodni trg zajema proizvodnjo in veleprodajo električne energije [4]. |
| Tādējādi tirgus ietver elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās un elektroenerģijas importu caur starpsavienojumiem tiešai tālākpārdošanai lieliem industriāliem klientiem vai elektroenerģijas mazumtirgotājiem. | Trg torej zajema proizvodnjo električne energije v elektrarnah in uvoz električne energije prek povezovalnih vodov za nadaljnjo prodajo neposredno velikim industrijskim odjemalcem ali podjetjem, ki se ukvarjajo z maloprodajo. |
| Tirgus ģeogrāfija | Geografski trg |
| Norvēģijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus lielā mērā ir integrēts ziemeļvalstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas) elektroenerģijas tirgū. | Norveški veleprodajni trg električne energije je močno integriran v nordijski trg (Danska, Norveška, Švedska in Finska). |
| Liela daļa no ziemeļvalstu reģionā ražotās elektroenerģijas tiek tirgota ar kopīgās ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot AS (Nord Pool) starpniecību, noslēdzot līgumus par fizisku elektroenerģijas piegādi. | Z velikim delom proizvodnje električne energije v nordijski regiji se trguje na skupni nordijski borzi prek pogodb za fizično dobavo električne energije, ki jo upravlja podjetje Nord Pool Spot AS (v nadaljnjem besedilu: Nord Pool). |
| Nord Pool ziemeļvalstu elektroenerģijas birža ietver Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus. | Nordijska borza električne energije, ki jo upravlja Nord Pool, zajema veleprodajne energetske trge na Norveškem, Švedskem, Danskem, Finskem in v Estoniji. |
| Nord Pool darbojas divos elektroenerģijas fiziskās vairumpiegādes tirgos: nākamās dienas (day-ahead) tirgū Elspot, kur ik dienu tiek tirgoti elektroenerģijas līgumi, kas paredz fizisku piegādi nākamās dienas 24 stundu periodā un Elbas pārrobežu diennakts (intra-day) tirgū, kur izmaiņas nākamās dienas darījumos tiek veiktas līdz pat vienu stundu pirms piegādes. | Nord Pool upravlja dva trga za fizično trgovanje z električno energijo na debelo: promptni trg Elspot, kjer se dnevno trguje z urnimi pogodbami o fizični dobavi električne energije v 24 urah naslednjega dne, in trg Elbas za kontinuirano čezmejno trgovanje, kjer so možne prilagoditve poslov, opravljenih na promptnem trgu, do ene ure pred izvršitvijo posla. |
| Kopā abi tirgi 2010. gadā veidoja 74 % no ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa, sasniedzot 307 TWh apjomu. | Ta dva trga sta v letu 2010 skupaj pokrila 74 % porabe električne energije v nordijski regiji v obsegu 307 TWh. |
| Pārējais apjoms tiek pārdots divpusējās sarunās starp piegādātāju un patērētāju. | O preostali količini električne energije, s katero se trguje, se dvostransko pogajata dobavitelj in odjemalec. |
| Ziemeļvalstu tirgus ir sadalīts dažās izsoles zonās, kas ir savienotas ar starpsavienojumiem. | Nordijski trg je razdeljen na več območij ponudnikov, ki so povezana s povezovalnimi vodi. |
| Elspot tirdzniecības cena balstās uz solīšanu un piedāvājumiem no visiem tirgus dalībniekiem un ir noteikta tā, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū ik stundu 24 stundu laikā. | Trgovalna cena na trgu Elspot temelji na ponujenih nakupnih in prodajnih cenah vseh udeležencev na trgu in je določena tako, da sta ponudba in povpraševanje na trgu vsako uro v 24-urnem obdobju uravnotežena. |
| Elspot cenu mehānisms pielāgo elektroenerģijas plūsmu caur starpsavienojumiem atbilstoši ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru noteiktajai pieejamajai tirdzniecības jaudai. | Mehanizem določanja cen na trgu Elspot prilagaja pretok električne energije prek povezovalnih vodov na trgu glede na razpoložljivo zmogljivost trgovanja, ki jo sporočijo operaterji nordijskega prenosnega sistema. |
| Pārvades jaudas ierobežojumi ziemeļvalstu tirgū var radīt īslaicīgu pārslodzi, tādējādi ģeogrāfiski sadalot ziemeļvalstu teritoriju mazākos tirgos. | Omejitve prenosnih zmogljivosti znotraj nordijske regije lahko povzročijo začasno prezasedenost, zaradi česar se nordijsko območje geografsko razdeli na manjše trge. |
| Cenu mehānismi ziemeļvalstu starpsavienojumos un Norvēģijā tiek izmantoti, lai mazinātu tīkla pārslodzi, ieviešot atšķirīgas Elspot zonas cenas. | Na povezovalnih vodih med nordijskimi državami in znotraj Norveške se za zmanjšanje prezasedenosti omrežja z uporabo mehanizmov določanja cen uvedejo različne cene za posamezna območja trga Elspot. |
| Lai zonā līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu, cenu zonās cenas var atšķirties. | Zato so cene po cenovnih območjih lahko različne, kar omogoča uravnoteženost ponudbe in povpraševanja na zadevnem območju. |
| Tā rezultātā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var atšķirties no stundas uz stundu. | Posledično se upoštevni geografski trg lahko iz ure v uro spreminja. |
| Pārslodzes gadījumā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir šaurāks nekā ziemeļvalstu teritorija un var atbilst iekšzemes izsoles zonai. | V primeru prezasedenosti je upoštevni geografski trg manjši od nordijskega območja in lahko ustreza domačim območjem ponudnikov. |
| Pašlaik Norvēģijā ir piecas izsoles zonas [5]. | Trenutno je na Norveškem pet območij ponudnikov [5]. |
| Stundu daudzums, kuru laikā ziemeļvalstu reģiona dažādās zonās ir cenu atšķirības, ir ierobežots: | Vendar je delež ur, v katerih prihaja do cenovnih razlik med območji v nordijski regiji, nizek: |
| Cenu zona | Cenovno območje |
| NO 2 – Kristiansand | št. 2 – Kristiansand |
| NO 3 – Trondheim | št. 3 – Trondheim |
| NO 4 – Tromsø | št. 4 – Tromsø |
| NO 5 – Bergen | št. 5 – Bergen |
| Lielākoties cenas ir saistītas: | Večino časa so cenovna območja povezana: |
| Cenu zonu kombinācija | Niz cenovnih območij |
| Stundas sasaistē, % | % povezanih ur |
| NO 1 – NO 2 | št. 1 – št. 2 |
| NO 1 – NO 2 – NO 5 | št. 1 – št. 2 – št. 5 |
| NO 3 – NO 4 – Zviedrija | št. 3 – št. 4 – Švedska |
| Norvēģijas cenu zonas pārsvarā ir integrētas Zviedrijā. | Norveška cenovna območja so večinoma integrirana s Švedsko. |
| Iespēja, ka radīsies pārslodzes gadījumi var nozīmēt, ka pagaidu pārslodzi izmanto, lai palielinātu vietējā tirgus varu. | Možnost nastanka prezasedenosti lahko vzbuja zaskrbljenost zaradi morebitnega izkoriščanja začasnih ozkih grl, kar bi lahko povečalo lokalno tržno moč. |
| Ņemot vērā šo problēmu, Norvēģijas konkurences iestādes ir definējušas attiecīgo ģeogrāfisko tirgu kā ziemeļvalstu tirgu stundās, kad nav pārslodžu, un kā mazāku tirgu pārslodžu stundās [6]. | Na tej osnovi so norveški organi za konkurenco opredelili upoštevni geografski trg kot nordijsko območje v urah brez prezasedenosti ter kot manjše območje od nordijskega v urah prezasedenosti [6]. |
| Jautājums par to, vai tirgus ir definējams kā ziemeļvalstu reģiona vai šaurāka mēroga, netiks atbildēts, jo analīzes rezultāts nemainītos no tā, vai izmantotu šauru vai plašāku definīciju. | Vprašanje, ali trg zajema nordijsko regijo ali manjše območje, bo ostalo odprto, saj rezultat analize ostaja enak ne glede na to, ali temelji na ožji ali širši opredelitvi trga. |
| Tirgus pieejamība | Dostop do trga |
